Kopējais interesentu skaits par profesionālo militāro dienestu 2020. gadā pieaudzis, kā rezultātā atlasīts arī vairāk profesionālā dienesta (PD) karavīru kandidātu – 746. Par rekrutēšanu un atlasi atbildīgie speciālisti uzsver – viņu skaits būtu lielāks, ja daudzi neatbirtu jau priekšatlases un atlases procesā, tai skaitā arī veselības problēmu dēļ. Turklāt arī fiziskās sagatavotības rādītāji kandidātiem ar katru gadu ir arvien vājāki, tāpēc Nacionālie bruņotie spēki domā, kā uzlabot jauno karavīru fizisko formu – gan militārās pamatapmācības kursa laikā Kājnieku skolā, gan ilgtermiņā – vienībās, kurās pēc tam karavīri nonāk.
Kā norāda NBS Apvienotā štāba Mobilizācijas un rekrutēšanas pārvaldes (MRP) priekšnieks Gunārs Upītis, 2020. gadā anketu par vēlmi pievienoties profesionālajam militārajam dienestam aizpildījuši vairāk nekā 1800 kandidātu. Salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, tas ir par teju 500 kandidātiem vairāk.
Tāpat pēdējo gadu laikā pieaudzis arī profesionālā dienesta kandidātu vidējais vecums. Ja 2017. gadā tie bija aptuveni 24,5 gadi, tad 2020. gadā – jau nedaudz virs 26 gadiem. Tas daļēji skaidrojams ar kopējo sabiedrības novecošanās tendenci, tāpat arī ar to, ka profesionālajā dienestā atgriežas jau kādreiz dienējušie karavīri, kā arī daļa zemessargu izvēlas pārnākt uz profesionālo militāro dienestu.
G. Upītis gan norāda – vidēji ap 11% kandidātu atbirst jau priekšatlasē, jo viņiem bijusi, piemēram, iepriekšēja sodāmība, līdz ar to viņi neatbilst Militārā dienesta likuma prasībām un tālāk nekvalificējas.
Te gan jāpiebilst, ka 9. martā stāsies spēkā grozījumi Militārā dienesta likumā, kas paredzēs – kandidāti, kuri nav izdarījuši tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas tomēr varēs pretendēt uz profesionālo militāro dienestu. Šādus gadījumus izvērtēs un atļauju šī kandidāta pieņemšanai dienestā dos īpaša aizsardzības ministra izveidota komisija.
Jau ziņots, ka 2018. gadā tika izveidota sociālā kustība “Latvija strādā”, kura piesaistījusi vairāk nekā 100 darba devēju, kuri darbam un dzīvei Latvijā atgriezuši daudzus valstspiederīgos. Ļoti aktīvi šajā kustībā ir iesaistījušies Nacionālie bruņotie spēki, kuri aizvadītajos trīs gados palīdzējuši atgriezties Latvijā un uzsākt profesionālo dienestu apmēram 120 Latvijas pilsoņiem no dažādām pasaules valstīm. 2019. gadā Nacionālie bruņotie spēki pat tika atzīti par aktīvāko darba devēju reemigrantu piesaistīšanā.
Par PD karavīru kandidātu fiziskās sagatavotības testu pieņemšanu atbild NBS Mācību vadības pavēlniecības Fiziskās sagatavotības un sporta studiju kurss. Tā priekšnieks majors Oskars Blaus novērojis, ka jauniešu fiziskās sagatavotības rādītāji ar katru gadu kļūst nedaudz vājāki. Tas skaidrojams gan ar laikmeta iezīmēm – vairāk darba pie datora, mazāk kustību svaigā gaisā, gan to, ka skolu sporta stundās ir atcelts vispārējās fiziskās sagatavotības standarts.
Fizisko sagatavotību laika gaitā var uztrenēt, tikai pie tā rūpīgi un mērķtiecīgi jāstrādā. Lai sasniegtu labus rezultātus, viņaprāt, plānveidīgām un sistemātiskām sporta nodarbībām jābūt vismaz četras reizes nedēļā. Ideāli, ja arī pēc Militārās pamatapmācības kursa beigšanas un nonākšanas konkrētajā bruņoto spēku vienībā karavīrs sportotu regulāri. Tas gan atkarīgs no katras vienības komandiera uzstādījuma, kā arī no militāro mācību intensitātes un tā, cik laika karavīram atliek, ko papildus veltīt fiziskajiem treniņiem.
Par profesionālā dienesta karavīriem civilpilsoņi kļūst NBS Kājnieku skolā Alūksnē, tā ir pirmā vieta, kur pēc atlases nonāk karavīru kandidāti. Kā norāda Kājnieku skolas komandieris pulkvežleitnants Raimonds Kublickis, viens no galvenajiem labi apmācīta karavīra stūrakmeņiem ir izcila fiziskā sagatavotība. Ņemot vērā sabiedrības attīstības tendences, “ekrānu” laikmetu un vāju vispārizglītojošo skolu sporta apmācību, Kājnieku skolas atbildīgie speciālisti ar šo problēmu saskaras ikdienā.
Iezīmējot plānus problēmas risināšanā, Kājnieku skolas komandieris uzsver – kursantu fiziskās sagatavotības līmeņa uzlabošana Militārās pamatapmācības kursa laikā ir arī viens no Mācību vadības pavēlniecības komandiera uzstādījumiem. Turklāt jau tuvāko gadu laikā Kājnieku skolā plānots uzbūvēt jaunu sporta kompleksu, kas noteikti veicinās teicamas fiziskās formas iegūšanu un uzturēšanu.
Tas viss tiek darīts, lai, pabeidzot militārās pamatapmācības kursu, karavīrs būtu atbilstoši sagatavots un varētu veikt sev uzticētos dienesta pienākumus konkrētajā vienībā.
Jāpiebilst gan, ka lielās noslodzes dēļ pēdējos gados militārās pamatampācības kurss tiek organizēts ne tikai Kājnieku skolā, bet arī Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažu bāzē.
Kā informē Kājnieku skolas komandieris, ne visi atlasītie karavīru kandidāti militārās pamatapmācības kursu pabeidz. 2020. gadā no 746 kandidātiem no kursa tika atvaļināti 54 kursanti. Galvenie iemesli – pārbaudes laika neizturēšana un abpusēja vienošanās.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka atsevišķi karavīru kandidāti pat pēc nopietnā atlases procesa izturēšanas, tikai nonākot Kājnieku skolā un uzsākot pamatapmācības kursu, saprot, ka izvēlējušies nepareizo profesiju. Kāds varbūt salūzt psiholoģiski, kādam rodas veselības problēmas, vēl kādam citi iemesli.
Tikmēr NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš ir pateicīgs visiem Latvijas pilsoņiem, kuri izvēlējušies militāro karjeru un, izturot atlasi, kļuvuši par profesionālā dienesta karavīriem.
Bruņotie spēki ik gadu profesionālajā dienestā plāno uzņemt ap 700 karavīru, līdz ar to pagājušā gada rādītāji pat nedaudz pārsniedz plānoto, jo kopējais atlasīto profesionālā dienesta kandidātu skaits 2020. gadā bija 746.
NBS komandieris arī saka paldies visām aizsardzības nozares struktūrām, kuras ik gadu aktīvi iesaistās rekrutēšanas un atlases procesa plānošanā un īstenošanā – gan Rekrutēšanas un atlases centram, gan Aizsardzības ministrijai, gan NBS vienībām, kuras arī pašas veic rekrutēšanas pasākumus, popularizējot karavīra profesiju Latvijas sabiedrībā.
Arī Mobilizācijas un rekrutēšanas pārvaldes priekšnieks G. Upītis norāda – lai arī Covid ierobežojumu dēļ nevarēja notikt daudzi Latvijas armijas popularizēšanas pasākumi klātienē, labu atpazīstamību guvušas centra komunikācijas aktivitātes internetā, īpaši sociālajos tīklos. Tāpat liela nozīme bijusi arī personīgiem ieteikumiem, jo daļa kandidātu profesionālo militāro dienestu izvēlējušies ģimenes locekļu vai draugu iespaidā.
NBS komandieris ģenerālleitnants L. Kalniņš gandarīts arī par rekrutēšanas rādītājiem Zemessardzē, atzīstot – pat, ja gada laikā nomainās apmēram bataljona lieluma zemessargu skaits, kopā Zemessardzē vidēji ir ap 8000 cilvēku. Tas neesot tikai skaitlis uz papīra, bet gan aktīvie zemessargi, kuri regulāri piedalās militārajās mācībās.
Arī tuvāko gadu plāni Zemessardzē ir ambiciozi. Jaunā Valsts aizsardzības koncepcija paredz - līdz 2024. gadam Zemessardzes skaitam būtu jāsasniedz 10 000 zemessargu, bet līdz 2027. gadam – 12 000 zemessargu. Tajā pašā laikā mērķim jābūt samērīgam ar demogrāfisko situāciju Latvijā, jo kopējais iedzīvotāju skaits samazinās, turklāt dienestam derīgi tikai konkrētām prasībām atbilstoši pilsoņi.
