Nacionālie bruņotie spēki arī turpmāk ir gatavi sniegt atbalstu veselības un iekšlietu nozarēm gan ar mobilo vakcinācijas punktu izveidi, gan cilvēkresursu un transporta pakalpojumu, taču pilnīga vakcinācijas loģistikas pārņemšana būtu pamatota vien tad, ja valstī būtu izņēmuma stāvoklis. Turklāt nevienā Eiropas valstī šobrīd armijai nav dots uzdevums pārņemt vakcinācijas loģistiku, šorīt “Latvijas Radio” sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu laikā aktīvi tiek strādāts pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas, un arī civilajām institūcijām jābūt rīcībspējīgām dažādās krīzes situācijās.
Uz šodien plānoto Ministru kabineta sēdi Aizsardzības ministrija sagatavojusi vairākus scenārijus, kā un cik lielā apmērā bruņotie spēki varētu palīdzēt Veselības ministrijai vakcīnu loģistikas un pašā vakcinācijas procesā, kad tas uzņems apgriezienus. Aizsardzības nozare arī izvērtējusi citu valstu, tai skaitā arī kaimiņvalstu, pieredzi par to, kā vietējās armijas iesaistās atbalsta sniegšanā vakcinācijas procesā. Ministrs norāda – šobrīd nevienā Eiropas valstī armijai nav dots uzdevums pilnībā pārņemt vakcīnu loģistiku.
Gadījumā, ja tomēr būtu nepieciešams lielāks atbalsts un vakcīnu loģistika būtu jāpārņem pilnībā, tad tas faktiski jau nozīmētu resursu mobilizāciju un prasītu papildu sagatavošanās laiku. “Ja mēs to zinātu pirms gada, tas būtu citādāk. Ja būtu kara situācija, tad arī būtu citādāk. Lai armija kopumā pārņemtu šāda veida vai līdzīgus procesus, tad jārunā par izņēmuma stāvokli un dažādu līdzekļu mobilizāciju, un tā ir ļoti liela atšķirība starp ārkārtas sistēmu un ikdienas darbu,” saka ministrs.
Atbildot uz jautājumu par ārvalstu specdienestu aktivitāti, analizējot, kā Latvijas valsts iestādes tiek galā ar Covid-19 izraisīto krīzi un meklējot to vājās vietas, ministrs atzina – pandēmija dod iespēju citādāk iesaistīties gan izlūkošanā, gan draudu radīšanā, jo dezinformācija un kiberuzbrukumi pasaulēs dažādās formās tikai pieaug.
Viņaprāt, Latvijā ir valsts institūcijas un privātie uzņēmumi, kuri ir labi sagatavoti un spējuši atvairīt šādus uzbrukumus, bet ir arī tādi, kuri ilglaicīgi nav varējuši tikt ar to galā. Viens no vājajiem punktiem valsts sektorā – neatrisinātais apmaksas jautājums IT speciālistiem. “Sabiedrība arī no NBS un Aizsardzības ministrijas sagaida, ka būsim vislabāk sagatavotākie moderno tehnoloģiju jomā, bet tajā pašā laikā valsts pārvalde nespēj ilgstoši darbā noturēt spējīgus IT ekspertus salīdzinoši zemā atalgojuma dēļ, jo privātajā sfērā viņi var nopelnīt daudz vairāk,” pauž A. Pabriks.
