Latvija ir vienīgā Austrumeiropas valsts bez saviem bruņutransportieriem, līdz ar to mūsu armijas vājā vieta ir šo transportlīdzeļu trūkums, aģentūrai LETA atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.a
Pagājušā gada rudenī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) kopā ar Somijas aizsardzības ministru Anti Kaikonenu un uzņēmuma "Patria Land Oy" prezidentu Jusi Jarvinenu parakstīja līgumu par kopīgas 6x6 bruņumašīnu sistēmas pētniecību un izstrādi uz "Patria" transportlīdzekļu bāzes. Patlaban nav zināms, kad Latvija parakstīs līgumu par spēkratu iegādi. Latvijas rīcībā patlaban vienīgie bruņutehnikas veidi ir kāpurķēžu kaujas mašīnas un haubices.
Kalniņš skaidroja, ka savulaik no Lielbritānijas iegādātās kāpurķēžu kaujas mašīnas ir efektīvas, taču tās nevar nodrošināt tādu mobilitāti un vienību pārvietošanu kā riteņu bruņutransportieri. Turklāt kāpurķēžu kaujas mašīnu uzdevumi ir citādi nekā bruņutransportieru.
Patlaban Latvijas armijas vājā vieta esot šo riteņu bruņutransportieru trūkums. Arī iestājoties NATO, Latvija apņēmās strādāt pie armijas mobilitātes un taktisko spēju uzlabošanas. Patlaban Latvija palikusi vienīgā valsts Austrumeiropā bez bruņutransportieriem. Šādi transportlīdzekļi ir Igaunijai un Lietuvai.
Lai arī pirms vairākiem gadiem NBS izšķīrās par nepieciešamību iegādāties 4x4 bruņotas automašīnas, tomēr pērn konkurss izgāzās. Kalniņš skaidroja, ka ideālā variantā NBS būtu nepieciešamas 4x4 bruņotas automašīnas, 6x6 bruņutransportieri un 8x8 bruņutransportieri, taču finansiāli Latvija var atļauties tikai vienu no šiem transportlīdzekļu veidiem. Pēc 4x4 spēkratu konkursa izgāšanās NBS speciālisti secināja, ka efektīvāk tomēr patlaban būtu iegādāties 6x6 bruņutransportierus.
No Latvijas aizsardzības stratēģijas izriet, ka NBS nepieciešams apbruņot pēc iespējas vairāk vienību, tāpēc plānots iegādāties vairākus simtus bruņutransportieru. Ņemot vērā minēto, somu kompānija izstrādās Latvijas un Somijas armiju vajadzībām atbilstošu mašīnu, kuru var izmantot abu valstu klimatiskajiem un ģeogrāfiskajiem apstākļiem, skaidroja Kalniņš.
Risinājums par bruņutransportiera izstrādi sadarbībā ar Somiju izvēlēts, jo lielākā daļa citu valstu kompāniju neatbildēja uz Latvijas piedāvājumiem. Turklāt svarīgs apstāklis ir tajā, ka šos bruņutransportierus sadarbībā ar Somijas kompāniju plānots būvēt un remontēt arī Latvijā. Lielākā daļa citu ārvalstu kompāniju savu biznesa interešu dēļ remonta iespējas Latvijā nepiedāvāja, skaidroja NBS komandieris.
Latvijas un Somijas armijām izstrādājamā mašīna būs pietiekami moderna un ar augstu aizsardzības līmeni. Tās bruņojumā ir iespējams iekļaut jau patlaban NBS rīcībā esošos ložmetējus, prettanku ieročus un granātšāvējus.
"Taču es vēlreiz atgādinu, ka bruņutransportieris nav uzbrukuma ierocis, bet tā uzdevums ir ātra un efektīva karavīru vienības nogādāšana galamērķī. Tāpat šim transportlīdzeklim ir arī citi uzdevumi un funkcijas. Ar vienu šādu bruņutransportieri ir iespējas pārvadāt 8-12 karavīrus. Piemēram, iegādājoties 4x4 mašīnas, attiecīgi ir iespējams pārvadāt mazāku karavīru skaitu," norādīja Kalniņš.
Lai arī sākotnēji minētajam projektam bez Latvijas un Somijas bija pievienojusies arī Igaunija, šī valsts beigās tomēr atteicās no tālākās dalības. Kalniņš nedomā, ka Igaunijas atteikšanās ietekmēs šī projekta izstrādi un potenciālo pirkuma līgumu. "Igaunijas armijas bruņojumā jau ir vecāks "Patria" bruņumašīnas modelis, taču man nav zināmi iemesli kāpēc kaimiņvalsts atteicās no turpmākās dalības projektā," piebilda NBS komandieris.
Patlaban Latvijas prioritāte ir apgādāt ar bruņutransportieriem Mehanizēto Kājnieku brigādi un Zemessardzi, taču Kalniņš uzskata, ka būs jādomā par šo spēkratu nodrošināšanu arī Gaisa spēkiem un Militārajai policijai.
Jau ziņots, ka transportlīdzekļu izstrādes līguma kopējā vērtība ir aptuveni 7,3 miljoni eiro, un tā izmaksas līdzvērtīgi sedz Latvija un Somija.
Līguma mērķis ir uz vienotas platformas attīstīt uzņēmuma "Patria Land Oy" ražotos 6x6 tipa transportlīdzekļus, kas pildīs karavīru pārvietošanas un komandvadības funkcijas. Vienošanās ļaus vēlāk izstrādāt arī citus iespējamos transportlīdzekļu variantus.
Bruņumašīnu piegādes varētu tikt veiktas aptuveni desmit gadu laikā, jo tehniku nevar saražot vienā gadā.
Plānots, ka jauno transportlīdzekļu izpētes fāze noslēgsies 2021.gada nogalē, pēc kā partnervalstis varēs sākt sarunas par jauno 6x6 bruņu transportlīdzekļu iegādi. Pirmās 6x6 transportlīdzekļu piegādes varētu notikt jau 2021.gadā.
