Ikvienam NBS karavīram jābūt vismaz minimālai medicīnas apmācībai, lai zinātu, kā nelaimes gadījumā parūpēties gan par sevi, gan tuvāko biedru, tā “Sargs.lv” atzīst Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes Kaujas nodrošinājuma bataljona (KNB) komandieris majors Andžejs Zarakovskis. Viņa vadītajā bataljonā esošā Medicīnas rota ne tikai citām vienībām sniedz medicīnisko atbalstu, bet arī apmāca karavīrus paplašinātās pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā. Tāpat bataljons atbild arī par Mehanizētās brigādes loģistikas, pārapgādes un militāro transportlīdzekļu remontdarbu nodrošināšanu. Lai arī majors A. Zarakovskis maija sākumā beigs pildīt komandiera pienākumus, jo dosies mācīties uz ASV vecākā štāba virsnieka kursā, viņš ir pārliecināts – pēc mācībām turpinās dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos tieši nodrošinājuma jomā.
Viena no jaunākajām vienībām Mehanizētajā brigādē
Kaujas nodrošinājuma bataljons tika izveidots 2010. gada 9. decembrī, taču de facto izveides datums ir 2017. gada decembris, kad tika veidota bataljona vadības struktūra – štābs un pārējās apakšvienības. Līdz tam katra rota bija atsevišķa apakšvienība, kas bija tiešā Mehanizētās kājnieku brigādes komandiera pakļautībā.
2017. gadā majors A. Zarakovskis tika iecelts par bataljona komandiera vietnieku, bet kopš 2019. gada ir bataljona komandieris. Tā paša gada 29. oktobrī, klātesot Valsts prezidentam Egilam Levitam, bataljonam arī svinīgi tika pasniegts vienības karogs, kas ir ikviena bataljona vienojošais simbols.
Kā uzsver komandieris, vārdu savienojums “kaujas nodrošinājums” bataljona nosaukumā faktiski ir sinonīms vārdam “loģistika”, un bataljonā bez štāba ir vēl piecas apakšvienības – Štāba un sakaru vads, Apgādes un transportēšanas rota, Tehniskā atbalsta un remonta rota, Apsardzes rota un Medicīnas rota. Katrai no šīm vienībām ir specifiski uzdevumi, taču vispārējais bataljona uzdevums, kā ikvienai manevra un atbalsta vienībai, ir sagatavot un uzturēt apakšvienības valsts aizsardzības uzdevumu izpildei.
Pēc pieprasījuma transportētas tiek gan kravas, gan personāls. Tas attiecas arī uz dažādiem inženiertehniskajiem materiāliem, kuri citām vienībām nepieciešami, piemēram, šķēršļu vai fortifikāciju veidošanai mācību nolūkos.
Līdz 2. līmenim remontē paši
Savukārt Tehniskā atbalsta un remonta rota organizē un veic brigādes transportlīdzekļu, kaujas un citas tehnikas apkopes un remontdarbus, uzturot arī vajadzīgos rezerves daļu krājumus. Remontdarbi tiek veikti līdz 2. līmenim, kas nozīmē – bojātu transportlīdzekļa rezerves daļu nomaiņu pret ejošu.
Viņš piebilst, ja jāveic jau nākamā līmeņa remontdarbi, tad tie tālāk tiek nodoti Nodrošinājuma pavēlniecības Transporta remonta nodrošinājuma centram, kas vai nu labo paši, vai vajadzības gadījumā izmanto arī ārpakalpojumu.
Mehanizētās kājnieku brigādes autoparks ir plašs, un majors A. Zarakovskis uzskata, ka pareiza ir NBS vadības pieeja – to pēc iespējas vienādot, iepērkot vairāk viena modeļa tehnikas vienību. Tas atvieglo darbu arī loģistikas un remonta ziņā, kā arī vieglāk veikt rezerves daļu iepirkumus un veidot uzkrājumu.
Aicina tehniskos prātus
Kaujas nodrošinājuma bataljonā, līdzīgi kā Nacionālajos bruņotajos spēkos kopumā, tiek gaidīti jaunie karavīri – gan instruktori, gan virsnieki. Taču komandiera uzstādījums ir maksimāli efektīvi izmantot jau esošos resursus, jo daudz iespējams izdarīt ar to, kas jau ir. Viņš saka – vienībā jāatrod balanss starp karavīram un konkrētam speciālistam nepieciešamajām iemaņām – abas jomas jāuztur profesionāli augstā līmenī. “Pašlaik ar esošo karavīru skaitu tiekam galā, bet ir arī vakances un iespējas rekrutēt papildu speciālistus,” saka majors Zarakovskis.
Komandieris gan atzīst – daži šādi pretendenti godīgi atzinuši, ka profesionālajam dienestam pievienojušies tāpēc, ka apgūtais arods nav bijis dzīves aicinājums, tāpēc labprāt darītu ko citu, nevis remontētu tehniku, taču esot arī pretēji gadījumi. Profesionālajā dienestā aicināti pilsoņi arī bez iepriekšējas pieredzes, jo visas nepieciešamās iemaņas un zināšanas viņi apgūs vienībā.
Bataljona loma brigādes mehanizācijas procesā
Majors A. Zarakovskis no 2014. līdz 2017. gadam – laikā, kad tika uzsākts Sauszemes spēku mehanizācijas projekts – dienesta pienākumus pildījis Aizsardzības ministrijā kā Aizsardzības spēju attīstības projektu nodaļas vecākais eksperts, tāpēc bijis interesanti redzēt, kā Sauszemes spēku mehanizācijas projekts, kura īstenošanā viņš piedalījies no paša sākuma, īstenojas dzīvē.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka pērnā gada nogalē NBS saņēmuši visas 2014. gadā parakstītajā līgumā paredzētās kāpurķēžu izlūkošanas mašīnas CVR(T). Sauszemes spēku Mehanizētajā brigādē primāri 1. un 2. mehanizētais bataljons tiek apgādās ar šo bruņutehniku. To sastāvā esošie Remonta vadi arī veic CVR(T) uzturēšanas un remontdarbus, bet arī Kaujas nodrošinājuma bataljonā ir apmācīti vairāki tehniķi, kuri vajadzības gadījumā var remontēt šīs kāpurķēžu izlūkošanas mašīnas.
Viņš piebilst, ka plānošana ir atslēgas vārds arī krājumu veidošanā un, pieaugot aizsardzības nozares finansējumam, to noteikti arī vajag darīt. Ne velti bataljona devīze skan – “Bez apgādes nav uzvaras”.
“Prognozes balstot uz tehnikas lietošanas pieredzi, jau var veidot datu bāzi, prognozējot visvairāk nepieciešamos remontdarbus. Lielākais izaicinājums ir atrast rezerves daļas vecākām NBS tehnikas vienībām, jo tās bieži vien vairs netiek ražotas, un tad jāmeklē alternatīvas,” viņš papildina.
Bataljonā arī medicīnas spēja
Bataljonā esošās Medicīnas rotas galvenais uzdevums ir sniegt medicīnisko atbalstu, kā arī organizēt un vadīt medicīnas apmācību. Galvenā atšķirība, piemēram, no NBS Medicīnas nodrošinājuma centra ir tā, ka centrs veic karavīru ikdienas medicīnisko aprūpi, bet rota dodas līdzi brigādes vienībām, lai tās atbalstītu apvidū. Tā ir pirmā līmeņa (Role 1) neatliekamā medicīniskā palīdzība lauka apstākļos, kad tiek stabilizēts cietušā stāvoklis, lai sagatavotu tālākajai evakuācijai un ārstēšanai. Viegla ievainojuma gadījumā cietušais saņem nepieciešamo ārstēšanu un ir spējīgs turpināt uzdevumu izpildi.
Kā stāsta majors A. Zarakovskis, šobrīd medicīnas spēja bruņotajos spēkos tiek stiprināta, tiecoties sasniegt arī otro jeb Role 2 līmeni, kad medicīniskās palīdzības punktā lauka apstākļos jau tiek nodrošināta dzīvību glābjošā ķirurģiskā ārstēšanā.
Apsardzes funkcijas dala ar zemessargiem-militārajiem policistiem
Kaujas nodrošinājuma bataljonā ir arī Apsardzes rota, kas vēsturiski veidota, lai nodrošinātu Ādažu bāzes apsardzes un norīkojuma funkciju, taču to pamazām sāk pārņemt jaunveidotās Militārās policijas Zemessardzes vienības zemessargi-militārie policisti.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka šī gada martā zemessargi-militārie policisti uzsāka dienesta pienākumu pildīšanu Ādažu bāzē, nodrošinot bāzes perimetra aizsardzību, dokumentu kontroli un iekšējās kārtības uzraudzību. Tādā veidā Kaujas nodrošinājuma bataljona apakšvienības karavīri tiek atslogoti un var pievērsties galvenajiem uzdevumiem – veikt apgādei izmantojamā apvidus izlūkošanu, apsargāt apgādes izpildi un apmācīt jaunos karavīrus. Pagaidām gan šie bāzes apsardzes pienākumi vēl tiek veikti kopīgi ar zemessargiem-militārajiem policistiem, taču plānots, ka tuvākajā laikā šī funkcija pilnībā tiks nodota jaunās Zemessardzes vienības izpildē.
Pret padotajiem – ar cieņu un vienlīdzību
Kā atceras majors A. Zarakovskis, kad viņš uzņēmās bataljona komandiera pienākumus, vienība jau pulcēja zinošus un profesionālus karavīrus, un tas bijis liels atspaids. Apakšvienību instruktori jau bija ar lielu pieredzi, līdz ar to apakšvienību struktūra nebija jāveido no nulles. “Šis ir dinamisks un turbulents laiks, kad jābūt spējīgiem pielāgoties arī nestandarta situācijām. Pozitīvu rezultātu var sasniegt, ja ir attiecīga pieredze,” viņš saka.
Viņš atzīst – kļūstot par bataljona komandieri, sev nodefinējis konkrētas vērtības, vadības stilu balstot galvenokārt uz cieņu un vienlīdzību.
Šī gada maija sākumā viņš pārstās pildīt bataljona komandiera pienākumus, jo dosies uz ASV, lai mācītos vecākā štāba virsnieka kursā. Taču ir pārliecināts, ka pēc mācībām dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos turpinās tieši nodrošinājuma jomā.
Atstājot šo amatu, viņš pateicas visiem bataljona karavīriem par dienestu atzīst – viens no galvenajiem pamatelementiem, lai sekmētu karavīru profesionālo izaugsmi, ir pastāvīga dalība NBS militārajās mācībās. Lai arī Kaujas nodrošinājuma bataljona karavīru ikdienā veic daudz administratīvo darbu un citu vienību karavīru apmācību, nekad nedrīkst izlaist iespēju trenēties un mācīties pašiem. Tāpēc pie katras iespējas bataljona apakšvienības piedalījušās Mehanizētās brigādes līmeņa mācībās, reizēm pat paralēli lielajām mācībām veicot savas apmācības, lai nostiprinātu zināšanas un prasmes.
Dienestu bruņotajos spēkos majors A. Zarakovskis sācis 2000. gadā, iestājoties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Drīz vien nosūtīts uz mācībām Zviedrijas Aizsardzības spēku Halmstades militārajā akadēmijā, kur apgūvis Virsnieku izglītības pamatkursu kā apgādes speciālists. No 2004. līdz 2010. gadam dienējis Sauszemes spēku brigādes 1. kājnieku bataljonā – gan kā vada komandieris, gan štāba nodaļas priekšnieks, gan Štāba un apgādes rotas komandieris. 2007. gadā Latvijas nacionālā kontingenta sastāvā bijis arī starptautiskajā misijā Irākā, bet 2010. gadā - Afganistānā. Kopš 2011. gada majors A. Zarakovskis dienesta pienākumus pilda Kaujas nodrošinājuma bataljonā, sākotnēji kā 1. Kaujas nodrošinājuma rotas komandieris un Operatīvās un izlūkošanas nodaļas priekšnieks, vēlāk – kā bataljona komandiera vietnieks un komandieris.
Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde ir vienība, kas nodrošina vispusīgu kaujas sagatavošanu nacionālajiem bataljoniem, kaujas atbalsta un nodrošinājuma vienībām, komplektē un nosūta savas apakšvienības uz operāciju rajonu, nodrošinot to nepārtrauktas kaujas spējas un uzdevuma izpildi.
Mehanizētajā kājnieku brigādē ietilpst brigādes štābs, Štāba un sakaru rota, 1. mehanizētais kājnieku bataljons, 2. mehanizētais kājnieku bataljons, 3. kājnieku bataljons, Kaujas atbalsta bataljons, Kaujas nodrošinājuma bataljons un Artilērijas divizions.