Mūsdienu militārās prasības un apmācību specifika pieprasa arvien vairāk karavīru-glābēju klātbūtni, tāpēc svarīgi tos sagatavot pietiekamā skaitā, intervijā “Sargs.lv” saka Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Vizulis. Iepriekš šie speciālisti sagatavoti tikai Kājnieku skolā Alūksnē, nu šo spēju pamazām pārņem arī brigādes pašas. Paralēli tam Latgales brigādē aktīvi turpinās arī zemessargu speciālistu, tai skaitā snaiperu, apmācība. Tāpat svarīgi, ka zemessargi prot šaut ar visiem brigādes rīcībā esošajiem strēlnieku un atbalsta ieroču veidiem – gan ar triecienšautenēm, gan prettanku granātšāvējiem “Carl Gustaf”.
“Sargs.lv” Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieri sazvana vēsturiskā dienā – vēlāk gaidāms izlaidums, un komandieris pasniegs sertifikātus tiem 16 brigādes karavīriem-glābējiem, kuri veiksmīgi pabeiguši pirmo šāda veida kursu, ko brigāde organizējusi pati saviem spēkiem.
“Mūsdienu militārās prasības un apmācību specifika pieprasa arvien vairāk karavīru-glābēju klātbūtni, tāpēc svarīgi ir tos sagatavot pietiekamā skaitā. Kājnieku skola Alūksnē, kur līdz šim tika sagatavoti šie speciālisti, ar savu kapacitāti viena vairs galā netiek, tāpēc šī spēja jāpārņem arī Zemessardzes brigādēm,” viņš stāsta. Tāpēc apmācīti vairāki instruktori, kuri tālāk šīs prasmes un zināšanas var nodot jau citiem brigādes karavīriem un zemessargiem.
Kursa laikā kā novērotāji tika pieaicināti arī daži Kājnieku skolas speciālisti, kā arī Zemessardzes galvenā ārste, lai novērtētu apmācību kvalitāti un ieteiktu, kas nākotnē vēl uzlabojams. Komandieris atzīst – pirmās šāda veida mācības brigādē visiem bijis diezgan liels izaicinājums.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka karavīra-glābēja kursā topošie speciālisti apguva specifisku cietušo aprūpi pēc īpaša traumu novērtēšanas algoritma, veica injekcijas, mācījās krūšu kurvja dekompresijas tehniku spriedzes pneimotoroksa gadījumā un citas medicīniskas manipulācijas. Šīs prasmes ir ļoti svarīgas, jo krīzes apstākļos mediķiem jāspēj sniegt atbalstu Zemessardzes vienībām, kas ietver arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu.
Tāpat jāprot vadīt situācijas, kad vienlaikus ir daudz cietušo, kā arī veikt medicīnisko “šķirošanu” un sagatavot cietušo tālākai evakuācijai. Kursa laikā sadarbībā ar Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldi notika arī apmācība cietušo evakuācijā ar helikopteru.
Pulkvedis Vizulis stāsta, ka arī cita veida apmācību plāni šim gadam Zemessardzes Latgales brigādē ir piesātināti, tai skaitā pamatapmācība jaunajiem zemessargiem.
Viena šāda militārās pamatapmācības nometne jau aizvadīta šī gada sākumā, un to sekmīgi pabeidza 48 jaunie zemessargi. Šogad plānotas vēl vismaz divas pamatapmācības nometnes.
Tāpat brigādes zemessargi drīzumā sāks gatavoties ikgadējām mācībām NBS mācību ciklā “Namejs”, kas tradicionāli notiek rudenī, apmācot arī rezerves karavīrus.
Stiprinot apmācību kapacitāti, brigādē plānota arī medicīnas spējas tālāka stiprināšana, komplektējot speciālistus nesen izveidotajā Medicīnas rotā. Tajā dienestā tiek aicināti gan zemessargi, gan civilie darbinieki. Pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa vadlīnijām šogad Latgales brigādē sākta arī Inženieru rotas izveide. Pirmais kontrolvingrinājums, demonstrējot jaunās vienības sasniegto, plānots jau šī gada rudenī poligonā “Meža Mackeviči” notiekošajās NBS militārajās mācībās “Bastions”, kurās tiek pilnveidotas bruņoto spēku inženieru kaujas iemaņas.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka tuvāko gadu laikā katrā Zemessardzes brigādē plānots attīstīt arī inženiertehniskās spējas, kuras līdz šim koncentrējās tikai Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 54. kaujas atbalsta (iepriekš inženiertehniskā) bataljona un 1. Rīgas brigādes Inženieru rotas rokās. Kā savulaik intervijā “Sargs.lv” norādīja NBS komandieris – no taktiskā viedokļa šai spējai jābūt katrā nodaļā, un katram karavīram un zemessargam jābūt spējīgam veikt inženieru pamatuzdevumus, piemēram, izveidot sev ierakumus vai nozāģēt koku, lai radītu šķēršļus militārajai tehnikai.
Stāstot par jaunu zemessargu rekrutēšanu brigādē, pulkvedis G. Vizulis atzīst – lai arī rekrutēšanas pasākumus klātienē ir patraucējis Covid, brigāde domā par arvien jauniem veidiem, kā sasniegt potenciālo mērķauditoriju – vidusskolēnus un studentus. Vairāki bataljoni jau organizējusi tiešsaistes ekskursijas diskusiju veidā, lai iepazīstinātu ar dienestu Zemessardzē un atbildētu uz skolēnus interesējošiem jautājumiem.
2020. gadā Zemessardzes 3. Latgales brigādei pievienojās vairāk nekā 130 jauno zemessargu, bet šogad zemessargu zvērestu devuši jau teju 40 pilsoņu. Vēl vismaz 120 cilvēki pašlaik ir zemessargu kandidāti, kuriem gan vēl jāiztur atlases process un jāpabeidz militārā pamatapmācība.