Tā ir viena no labākajām specialitātēm bruņotajos spēkos, tā par karavīra-glābēja pozīciju intervijā “Sargs.lv” saka kareive Amanda Veikšāne. Viņa savos 20 gados ir paspējusi būt gan Jaunsardzē, gan Zemessardzē, bet nu jau apmēram gadu par savām mājām sauc NBS Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi, un aptuveni pusi no šī laika viņas specialitāte ir karavīrs-glābējs Kaujas nodrošinājuma bataljona Medicīnas rotā. Paralēli dienestam viņa vairākus gadus nodarbojas ar pauerliftingu jeb spēka trīscīņu, un Amandas kabatā šobrīd ir arī junioru rekords savā svara kategorijā – pietupienā pacelti 117,5 kilogrami.
Rūdījums gūts Jaunsardzē
Interese par militāro jomu un vēlme būt daļai no tās Amandai radusies jau pamatskolā. Viņa atceras, ka pa TV skatījusies raidījumu par bruņotajiem spēkiem, un toreiz tā joma likusies ne tikai kaut kas jauns, bet arī aizraujošs. Drīz pēc tam Amanda iestājās Jaunsardzē, taču tiklīdz viņai apritēja 18 gadi, viņa pievienojās Zemessardzei, kurā dienēja pusotru gadu.
Jau tolaik viņa bijusi liels atbalsts savas Zemessardzes brigādes Medicīnas rotas glābējiem, jo mācībās un vingrinājumos labprāt vienmēr pieteicās “spēlēt” cietušo, uz kā zemessargi var trenēties. Taču Amanda zināja, ka pēc vidusskolas absolvēšanas spers soli tālāk un pievienosies profesionālajam militārajam dienestam.
Jaunsardzē, pēc tam arī Zemessardzē gūtās zināšanas un pieredze noderējušas arī profesionālo dienestu uzsākot. Daudziem jaunajiem karavīriem pamatapmācības krusa laikā šie temati bija jaunums, bet Amandai jau bijusi laba teorētiskā bāze, ko atkārtot.
Spēka trīscīņa
Paralēli dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos Amanda ir arī sportiste – viņa jau apmēram trīs gadus nodarbojas ar pauerliftingu jeb spēka trīscīņu.
Kā vienu no ieguvumiem, dienot Mehanizētajā kājnieku brigādē, viņa min arī jauno un moderno sporta centru, kas Ādažu bāzē atklāts vien nesen.
“Šis spēka veids bruņotajos spēkos ir diezgan populārs. Bieži trenējos kopā ar kolēģiem – gan sporta zālē, gan skrienam,” viņa saka, piebilstot – sports ir neatņemama militārā dienesta sastāvdaļa.
Katrs incidents - atšķirīgs
Kaut arī pieredze kā karavīram-glābējam Amanda pagaidām ir neliela, viņa ar aizrautību uzsūc visu jauno informāciju par šo jomu, jo tas ļoti interesē. Viņa saka – lai arī pamata glābšanas algoritms paliek nemainīgs, katras mācības, katrs izspēlētais un arī reālais incidents ir atšķirīgs, līdz ar to atšķiras arī karavīra-glābēja veiktās darbības.
“Es varu ļoti labi sagatavoties, bet nekad nebūšu visam gatava pilnībā. Jo nezinu, kas mani var sagaidīt, arī cietušā stāvoklis jebkurā brīdī var mainīties. Tas arī ir izaicinošākais un interesantākais šajā profesijā,” saka Amanda.
Amanda stāsta, ka Medicīnas rotā regulāri notiek apmācības, kurās viņa kā karavīrs-glābējs var pilnveidot savas prasmes un zināšanas. Tiek izspēlēti visdažādākie incidentu varianti, lai labāk sagatavotos iespējamām situācijām.
“Vienās no pēdējām mācībām atpūtas brīdī vadība man piespēlēja incidentu, ko es vispār negaidīju. Tas bija labs pārbaudījums, jo parasti zinu plānotos incidentus, bet šim nebiju sagatavojusies. Tā bija laba pieredze, jo man ir jābūt gatavībā visu laiku,” pauž Amanda.
Viena no labākajām specialitātēm NBS
Viņa atzīst, ka daudzi varbūt pat līdz galam neizprot, cik karavīra-glābēja pienākumi ir atbildīgi un sarežģīti vienlaikus – stresa situācijā jāspēj rūpēties par cietušo, stabilizēt viņa stāvokli, paralēli nomierināt apkārtējos, kamēr pašai sviedri līst.
“Tas tiešām ir smags darbs. Varbūt ikdienā ir mierīgāk, bet, ja kaut kas atgadās, tas nav vienkārši,” viņa saka.
Šobrīd Amanda aktīvi gatavojas vērienīgām militārajām mācībām, kas nākamā gada sākumā plānotas Vācijā, un tajās piedalīsies arī viņas komanda no Medicīnas rotas.
Kareive atzīst – viņai ļoti patīk esošā dienesta vieta, un arī tuvākajos gados sevi redz Latvijas bruņotajos spēkos kā karavīru-glābēju, jo vēl daudz ko vēlas iemācīties. Turklāt, uzturoties Ādažu bāzē, esot jūtams, ka tā strauji attīstās, par karavīru sadzīvi un labsajūtu tiek domāts arvien vairāk.
