Nākamā gada viena no būtiskākajām prioritātēm ir Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstība, tostarp NBS apgāde ar jaunām ieroču sistēmām un bruņutransportieriem, kā arī bruņoto spēku medicīnas spēju un kapacitātes attīstība, tā intervijā “Sargs.lv” saka aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš arī atzīmē – vienlīdz būtiski ir stiprināt arī Latvijas militāro industriju, tiecoties pēc pašmāju munīcijas un transporta ražotnēm. Tāpat būtiski atbalstīt karavīrus un zemessargus, nodrošinot sociālās garantijas un atbalstu mājokļu iegādē.
Ministrs, informējot par nozīmīgākajiem nākamā gada aizsardzības nozares attīstības virzieniem, atzīmē Nacionālo bruņoto spēku tālāku attīstību, kas nozīmē gan NBS apgādi ar bruņutransportieriem, gan jaunām ieroču sistēmām – visu, kas veicina bruņoto spēku spējas. Viņš atzīst, ka šobrīd nepieciešamākās ir pretgaisa aizsardzības, kā arī krasta aizsardzības ieroču sistēmas.
Vienlīdz svarīgi arī attīstīt Latvijas militāro industriju un sabiedrības iesaisti krīžu situāciju pārvarēšanā.
Savukārt, runājot par medicīnas spējām, viņš uzsver, ka Covid-19 krīzes laikā izkristalizējās nepieciešamība pilnveidot bruņoto spēku medicīnas nozari un medicīnas dienestu.
“Mums ir ļoti lieli un ambiciozi plāni sadarbībā ar Latvijas civilajiem mediķiem nākotnē celt bruņoto spēku medicīnas kapacitāti. Tas ir izaicinājums tuvākajiem gadiem, pie kā mums būs nopietni jāstrādā kopā ar mediķiem. Kaujas medicīnas prestižs un kvalifikācija ir jāceļ,” stāsta ministrs.
Vienlaikus arī jāmotivē jau esošais NBS personāls, nodrošinot to, ka karavīri un zemessargi var pilnvērtīgi nodoties darbam.
“Jāturpina celt Zemessardzes prestižs un, protams, arī jāsakārto likumiskā bāze, nodrošinot, ka darba devējiem nav nekādu šķēršļu, lai zemessargi brīvi varētu veltīt laiku apmācībām un dienestam. Tāpat jāpalīdz karavīriem arī ar mājokļiem, kredītiem, sociālajām garantijām – visu, kas ļauj karavīriem un zemessargiem pilnībā pievērsties savam aicinājumam un profesijai, nedomājot par problēmām mājās,” norāda A. Pabriks.
Savukārt Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes sadarbība šajā gadā bijusi īpaši efektīva, ko veicinājusi krīze uz valsts robežas ar Baltkrieviju.
“Ja nebūtu šīs krīzes, es domāju, ka mums nebūtu iespējas dzīvē pārbaudīt, kā šī sadarbība strādā, un pašlaik tā strādā labi. Protams, vienmēr jāizvērtē, ko vēl var uzlabot, ko darīt citādāk. Sājā ziņā nozaru ekspertiem vajadzētu sanākt kopā un piedāvāt jaunus priekšlikumus, lai šī sadarbība tiešām būtu kā labi ieeļļots mehānisms. Skaidrs, ka mēs turpināsim atbalstīt Iekšlietu resoru, tai skaitā Valsts robežsardzi, gan ar apmācībām, gan citu nepieciešamo. Tikmēr tas, ka sadarbībā ir progress, ir pilnīgi skaidrs. Par to savā ziņā paldies Baltkrievijai,” uzsver aizsardzības ministrs.