Zemessardzes 19. kaujas nodrošinājuma bataljona vecākais zemessargs Filips Rajevskis, kurš civilajā dzīvē daudziem vairāk pazīstams kā politologs un sabiedrisko attiecību eksperts, Zemessardzei pievienojās 2014. gadā. Toreiz viņš, tāpat kā daudzi citi latvieši, saprata, ka tikai sistēmiska pretošanās var dot labu rezultātu un, ja mēs paši neveidosim savas valsts aizsardzību, tad – kurš gan cits? Intervijā “Sargs.lv” Filips atzīst – dienests Zemessardzē iemācījis attiekties pret visām situācijām mierīgi, pat tad, ja kājas slapjas un jāguļ mežā. “Blakus faktori bieži ir maznozīmīgi, jākoncentrējas uz svarīgāko,” viņš saka.
Ložmetējs un komunikācija
Pēc specialitātes ložmetējnieks vecākais zemessargs F. Rajevskis pēdējos divarpus gadus Zemessardzē pievērsies vēl citu pienākumu izpildei. Līdzīgi kā civilajā dzīvē, arī savā bataljonā viņš tagad ir arī civilmilitārās sadarbības (CIMIC) speciālists. Pats saka, ka šie pienākumi ir viņa civilās dzīves pārnese uz Zemessardzi, jo to atslēgas vārdi ir – komunikācija un attiecības. Tā ir regulāra saziņa ar sabiedrību, informējot iedzīvotājus, zemju īpašniekus par notiekošo bataljonā, tāpat arī saskaņošanas process pirms gaidāmajām militārajām mācībām.
Viņš uzsver, ka pats ir Izraēlas pieejas piekritējs, jo visaptverošas aizsardzības sistēmas ietvaros katram ir jāprot un jāspēj aizsargāt valsti. Nevar būt tā, ka kāds tiek atgrūsts, jo kaut ko nespēj, katram ir sava vieta un pienākumi.
Zemessardzes attīstība - acīmredzama
Zemessardzes aprīkojumu un ekipējumu toreiz un tagad nebūtu korekti salīdzināt. Kā saka F. Rajevskis – kaut pats neesot mednieks, tā laika ekipējums, viņaprāt, bijis vairāk piemērots vasaras medībām vai vieglai pastaigai pa mežu. “Ar šī brīža ekipējumu savās mājās mēs faktiski esam gatavi karot jebkuros laikapstākļos,” viņš pārliecināts.
Arī zemessargu apmācību programma un līmenis ir ļoti audzis, zemessargiem tiek piedāvāti dažādi kursi, un, meklējot savu īsto vietu, var pabeigt vairākas specializētās mācības.
Viņš atzīst, ka pats nav liela komforta cienītājs, līdz ar to lauka mācībās bijis diezgan viegli, kamēr citiem pirmais šoks bijis nakšņot mežā, kad lietus līst kā no spaiņa.
Zemessardze – Latvijas sabiedrības spogulis
Lielākā pievienotā vērtība Zemessardzē ir tās dalībnieku dažādība. Zemessardze apvieno cilvēkus no dažādām profesijām un ar atšķirīgām pieredzēm. Bet visiem ir vismaz viena galvenā vienojošā pazīme – viņi visi ir valsts patrioti. F. Rajevskis atzīst, ka viņam ļoti interesanti bijis iziet arī no sava “burbuļa”, tiekoties ar cilvēkiem, ar kuriem citādāk viņu ceļi varbūt nemaz nebūtu krustojušies.
Viņaprāt, Zemessardze vislabāk atspoguļo to, kāda ir Latvijas sabiedrība.
Zemessardzes tēls - pozitīvs
Nacionālie bruņotie spēki Latvijā ir ļoti populāri, cilvēki tiem uzticas, un Zemessardze ir NBS sastāvdaļa. Īpaši pēdējo gadu laikā karavīri un zemessargi bijuši klāt daudzos svarīgos notikumos, snieguši atbalstu sabiedrībai, valsts un pašvaldību institūcijām. Daudzi zemessargus iepazina caur atbalsta pasākumiem – arī pats Filips piedalījies gan nakts dežūrās mājsēdes laikā, gan Rīgas 1. slimnīcā bijis atbalstā Covid pacientu aprūpē, veicot sanitāra pienākumus un diemžēl palīdzot arī mirušo pacientu pārvietošanā.
Viņš atklāj, ka audzis ārstu ģimenē, tādēļ no slimnīcām un tajās notiekošā nebaidās, arī tad, ja skats ir nepatīkams. Filips uzskata – katram jādara tas, ko konkrētajā brīdī var izdarīt, nevis jāgaida, kad nāks tas supersvarīgais uzdevums un tikai tad celties un iet
Tā kā F. Rajevskis diendienā konsultē klientus par komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumiem, palīdzot veidot uzņēmuma tēlu, “Sargs.lv” vēlas zināt, kāds šobrīd ir Zemessardzes tēls sabiedrības acīs.
Viņš atzīst, ka cilvēku personiskā pieredze ir vislabākais tēla veidotājs. To dēvē par rīcības komunikāciju, kad cilvēki tavu rīcību vērtē pēc sniegtā pakalpojuma, nevis pēc tā, ko tu par sevi stāsti medijos.
“Zemessardzē tas ir viens no pamatkonceptiem – ja cilvēkiem būs pozitīva pieredze sadarbībā ar bruņotajiem spēkiem, tostarp Zemessardzi, tad viņi to uztvers labvēlīgi, ja būs negatīva pieredze, tad pretēji,” saka eksperts.
Pašam bieži sanāk viesoties dažādās Zemessardzes vienībās visā Latvijā, jo paralēli Filips ir arī jauno civilmilitārās sadarbības speciālistu instruktors un piedalās apmācību procesā. Viņš novērojis, ka topošie speciālisti ir ļoti spēcīgas personības un tieši tas ir Zemessardzes galvenais spēks un vērtība.
Zemessardze sniedz unikālu pieredzi
Katrs zemessargs var izvēlēties sev piemērotāko valstij kalpošanas modeli, jo kāds varbūt izpilda tikai minimālās prasības un uz mācībām ierodas reizi mēnesī, savukārt kāds aktīvi izmanto visas sniegtās iespējas un apmācību kursus. Derīgi ir abi varianti, jo Zemessardzei vajadzīgs katrs zemessargs.
Taču tikpat svarīgi, kā rekrutēt jaunus, ir dienestā noturēt jau esošos zemessargus. Un šeit F. Rajevskis min ASV gūto pozitīvo pieredzi, kur veterāni un visi, kas reiz dienējuši bruņotajos spēkos, ir īpaši vērtīgi. Tur pat esot situācija, ja uz amatu kandidē divi profesionāļi ar līdzīgām spējām, tad darbu, visticamāk, dabūs tas, kuram ir militārā pieredzi.
Šo kultūru F. Rajevskis gribētu ieviest arī Latvijā, jo fakts, ka esi dienējis, nozīmē, ka cilvēkam unikāla pieredze, spējas un tādas dzīves kvalitātes, kādas civilajā dzīvē neiegūt.
Uz jautājumu, cik drīz Latvijas sabiedrība varētu sasniegt tādu līmeni, kā citās valstīs, kurās visaptveroša valsts aizsardzība ir norma un gatavības kultūra augsta, Filips Rajevskis atbild – lai arī pārmaiņas sabiedrībā ir ilgstošs process, pēdējo septiņu gadu laikā ir sperts liels solis progresa virzienā. Ja kādreiz varbūt tika apšaubīts Latvijas armijas lietderīgums, tad tagad tās spējas ir vienas no labākajām NATO valstu vidū.
Pēc septiņiem gadiem dienestā vecākais zemessargs F. Rajevskis atzīst, ka šādas pārdomas arī ir tās, kas motivē būt gatavam un vajadzības gadījumā ņemt ieroci un doties.
“Zemessardze ir kas tāds, kas jābauda lēnām. Mūsējie nekad nav bēguši, nav bijuši gļēvi, mēs skrāpējamies līdz pēdējam un vienmēr esam stājušies pretī grūtībām. Tā arī ir galvenā tēlu veidojošā sastāvdaļa,” rezumē Filips Rajevskis.