Ir gods un lepnums būt pirmajiem kursantiem, pasniedzējiem un direktoram, bet vienlaikus tā ir milzīga atbildība, tā, daloties galvenajos secinājumos par pirmo semestri Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā, intervijā “Sargs.lv” norāda skolas direktors pulkvežleitnants Intars Kušners. Tāpat kā teju visām Latvijas mācību iestādē, arī Pulkveža O. Kalpaka profesionālajai vidusskolai nācās saskarties ar attālinātā mācību procesa radītajiem izaicinājumiem, kas ietekmēja audzēkņu sekmes eksaktajos priekšmetos, tomēr kopumā jauniešu atzīmes uzlabojušās. Izmainījušies arī paši jaunieši – viņi kļuvuši patstāvīgāki un atbildīgāki. Tikmēr nākošajā pusgadā pulkvežleitnants iecerējis skolas un jauniešu daudz aktīvāku iesaisti ne tikai sporta sacensībās, bet arī mācību priekšmetu olimpiādēs, kā arī veltīt laiku tradīciju iedibināšanai. Viņš arī atzīmē – kurss nu jau kļuvis par vienotu veselumu, par ģimeni.
Attālinātās mācības mudina pārvarēt sevi
Pulkvežleitnants stāsta – visi 30 audzēkņi, kuri uzsāka mācības Pulkveža O. Kalpaka profesionālajā vidusskolā, joprojām ir ierindā, veiksmīgi beiguši pirmo semestri un ir apņēmības pilni mācības turpināt. Viņš gan atzīst, ka attālinātais mācību process ietekmējis dažu skolēnu gan motivāciju, gan arī sekmes.
Vislielākās grūtības, mācoties attālināti, sagādāja eksaktie priekšmeti – matemātika un fizika. Tas skaidrojas ar to, ka dažiem kursa audzēkņiem ir ļoti būtiska komunikācija klātienē, kas sniedz iespēju labāk izprast mācību vielu. Vienlaikus gan ir audzēkņi, kuru sekmes, pateicoties mācībām mājās, ir uzlabojušās.
Šķitis, ka izaicinājumus sagādās arī fizisko aktivitāšu veikšana attālināti, tomēr, kā atzīst pulkvežleitnants I. Kušners, tas tā nebūt nebija. Tas esot liels kursa priekšnieks virsseržants Jāņa Bistera nopelns, kurš regulāri ar jauniešiem sazinājies, sekojis līdzi viņu dalībai attālinātajās rīta rosmēs, kā arī pats rādījis piemēru, sportojot “kopā” ar jauniešiem.
Viņš gan piebilst – labi, ka mācības attālināti notikušas tikai aptuveni mēnesi. Ja pirmajā semestrī tiek mācīti lielākoties vispārizglītojošie priekšmeti, kurus var apgūt arī mājās, tad nākamajā mācību gadā būs jau vairāk profesionālie mācību priekšmeti, kuriem, lai tos apgūtu, nepieciešams būt klātienē. Līdz ar to jādara viss iespējamais, lai kursa ietvaros uzturētu “Covid brīvo burbuli”, lai jaunieši veiksmīgi varētu jau apgūt arī orientēšanos un lauka kaujas iemaņas.
Jauniešu sekmēm ir tendence uzlaboties
Vērtējot pirmo mācību gadu kopumā, O. Kalpaka profesionālās vidusskolas direktors saka, ka, salīdzinot ar jauniešu 9. klases gala sekmju rezultātiem, bijusi pakāpeniska izaugsme. Viņš gan piebilst – jaunieši savas pirmā semestra sekmes vēl var uzlabot līdz pat 10. janvārim.
Viņš gan piebilst, ka daudzos audzēkņos joprojām mājo uzskats, ka šādas specifikas skolā lielāka loma ir sportam, bet mazāka vispārizglītojošajiem priekšmetiem, taču tā nebūt nav.
“Joprojām dažiem šķiet, ka, ja skola saistīta ar militāro jomu, tad sports un fiziskā sagatavotība ir galvenais, bet vispārizglītojošie mācību priekšmeti nav tik svarīgi. Nē, tie ir vienlīdz. Mūsu mērķis ir jauniešiem sniegt pilnvērtīgu vidējo izglītību, lai viņi varētu startēt jebkurā augstskolā, un tam nepieciešami labi rezultāti visos mācību priekšmetos. Līdz ar to viņiem būtiski saprast, ka vispārējā fiziskā sagatavotība, militārie priekšmeti ir vienlīdz svarīgi vispārizglītojošajiem mācību priekšmetiem,” uzsver skolas direktors.
Kurss kā viens veselums
Vērtējot jauniešu savstarpējās attiecības, pulkvežleitnants I. Kušners saka – kā ikvienam ierobežotā telpā un laikā, arī skolas audzēkņiem ir zināmas domstarpības jeb interešu konflikti. Piemēram, katru dienu tiek iecelts kursa vecākais. Tas tiek darīts, lai katrs jaunietis izjustu atbildību, mācītos līderību, vadīt vienību, kā arī uzņemties atbildību ne tikai par savu rīcību, bet arī kursa biedru. Skolas vadītājs saka – ik brīdi redzams, ka kāds negrib īsti pakļauties. Viņš arī atzīst, ka audzēkņos saskatāma izteikta individuālā domāšana, bet tā jau pamazām sāk pārformēties kolektīvajā, apzinoties, ka svarīga ir nevis individuālā attieksme, bet komandas uzdevuma izpilde. Tāpat zināmā mērā audzēkņiem jāstrādā pie pašdisciplīnas.
Tuvākie ir profesionālie mācību priekšmeti un sports
Skolas direktors novērojis, ka kursa audzēkņiem vislabāk patīk fiziskās aktivitātes. Šajā skolā ar tām saitīti divi priekšmeti – sports un vispārējā fiziskā sagatavotība, kas vērsts uz fiziskās sagatavotības uzturēšanu un nostiprināšanu.
Jauniešiem arīdzan patīk militārie mācību priekšmeti. Kā norāda pulkvežleitnants – tos viņi vēlētos pat vairāk, bet pirmie trīs gadi tomēr ir paredzēti, lai viņi būt labi sagatavoti veiksmīgai vispārizglītojošo priekšmetu vidusskolas eksāmenu nokārtošanai.
Tāpat, lai arī cik pārsteidzoši nebūtu, ir arī jaunieši, kuriem tuvi ir ne tikai karavīru pamatzināšanu priekšmets, ierindas mācība un fiziskā sagatavotība, bet arī matemātika un fiziska, kā arī sociālās zinības.
Nākamajā mācību gadā sagaidāma dalība ne tikai sporta sacensībās, bet arī mācību priekšmetu olimpiādēs
Atbildot, ko profesionālās vidusskolas direktors no jauniešiem sagaida nākošajā mācību gadā, viņš saka – augstāku pašdisciplīnu mācību stundu laikā, kā arī noturēt un pilnveidot sasniegtos rezultātus.
Nākamajā gadā arī iecerēts piedalīties ne tikai sportiskajās ārpusskolas aktivitātēs, kā tas darīts pirmajā mācību pusgadā, jauniešiem startējot gan skrējienā “Stirnu buks”, kā arī Latvijas čempionātā krosā, bet arī mācību priekšmetu olimpiādēs gan fizikā, gan latviešu valodā.
Tikmēr, ņemt vērā, ka nākamajā mācību pusgadā pieaugs profesionālo priekšmetu skaits, skolas vadībai rūpīgi jāstrādā pie šo mācību priekšmetu realizācijas, kā arī jaunu, ziņošu instruktoru piesaistes mācību procesā.
Tas arīdzan attiecas, runājot par nākamo kursu. “Mums arvien vairāk jādomā par instruktoru piesaisti un viņu izglītošanu atbilstoši izglītības likuma prasībām, kur nepieciešami pedagoģiskie kursi, bērnu tiesību aizsardzības kursi,” stāsta profesionālās vidusskolas vadītājs.
Būtiski ieviest arī tradīcijas
Pulkvežleitnants I. Kušners atklāj, ka tiek domāts arī par dažādām tradīcijām – kādas tradīcijas ieviest, kā tās ieviest, veidojot skolas vēsturisko daļu, piemēram, kā noritēs skolas absolvēšana. Tāpat domāts par skolas ēku – Rudbāržu muižu, kurā šobrīd notiek būvdarbi – kas atradīsies un tās sienām, kura telpa būs paredzēt īpašiem notikumiem.
“Mēs tajā iesaistām arī jauniešus – runājam ar viņiem, ko un kā viņi redz, lai tā nebūtu tikai pedagogu, instruktoru un vadības vīzija, bet tajā būtu arī viņu jaunības vēsma. Domājam, kā sasaistīt vēsturisko ar mūsdienām, iekļaujot Latvijas pagājušo simtgadi ar nākošās simtgades veidošanos,” atklāj skolas vadītājs.
Viņš gan atzīmē – viena skolas tradīcija jau iesākta. Pulkvežleitnants stāsta, ka, ja tradicionāli mācību gada sākuma svinības ir 1. septembrī, tad Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā tie notiek aptuveni divas nedēļas vēlāk. Tas darīts ar mērķi, lai formās ietērptie jaunieši apgūtu pirmos ierindas apmācības elementus. Līdz ar to pirmā septembra svētki šajā skolā ir skaisti, izceļot atšķirīgo no citām skolām.
Tāpat norit intensīvs darbs pie kursa iesvētībām. Tajās audzēkņi dosies pa Kalpaka ceļu no Rudbāržu muižas virzienā uz Airītēm. Tas būs militarizēts pārgājiens ar pārbaudījumiem. Iecerēts, ka tās norisināsies nākošā gada 3. martā. Šāds datums izraudzīt, jo tas vēsturiski saistās ar sekmīgajām O. Kalpaka uzbrukuma operācijām, kas veicināja Latvijas neatkarības iegūšanu.
Būt pirmajiem ir gan liels gods, gan liela atbildība
Daloties galvenajos secinājumos pēc pirmā mācību pusgada Pulkveža O. Kalpaka profesionālajā vidusskolā, skolas direktors atzīmē – uzņemšanas noteiktumi bija pareizi, nosakot, ka vidējai atzīmei matemātikā un fizikā jābūt seši, jo tieši šie mācību priekšmeti jauniešiem sagādājuši lielākos izaicinājumus. Viņš gan piebilst – liela skolas mācību programmas priekšrocība ir izlīdzinošais kurss. Tā kā skolēni nāk no dažādām skolām un viņu zināšanu līmenis var nedaudz atšķirties, šis kurss sniedz iespēju vērtējumu vienādot.
Viņš arī secinājis, ka jārod balanss starp jauniešu izglītošanu un viņu brīvo laiku – arī jauniešiem nepieciešama atelpa no mācību stundām, rodot laiku sev, lai neuzdegtu. Arī tas skolas vadībai un mācībspēkam jāpatur prātā.
“Viņos ir krasas pārmaiņas. Jauniešiem, esot šeit, sācies pieaugšanas process kā personībām. Domāju, ka nākošajā gadā vecāki vēl vairāk izjutīs, ka viņu atvases ir patstāvīgākas un pieaugušākas. Vienlaikus viņiem jāizbauda arī pusaudžu vecums, un mums jābūt samērīgiem ar atbildības piešķiršanu. Tomēr viņiem pašiem jārod līdzsvars starp atpūtu un atbildību. Galu galā jaunieši nēsā formas tērpu, demonstrējot gan skolu, gan aizsardzības nozari kopumā,” saka skolas direktors pulkvežleitnants I. Kušners.