NATO miera uzturēšanas operācijā KFOR Kosovā dienošajiem Latvijas karavīriem jābūt gataviem iesaistīties ne tikai patrulēšanas uzdevumos, jo drošības situācija Balkānos joprojām ir ļoti trausla. Tā intervijā “Sargs.lv” īsi pēc atgriešanās no Kosovas saka Latvijas kontingenta pirmās rotācijas komandieris pulkvežleitnants A. Veters. Lai arī šī nav kaujas operācija un potenciālais apdraudējums dzīvībai ir salīdzinoši mazāks nekā, piemēram, kādreiz Irākā vai Afganistānā, karavīriem vienmēr jābūt gatavībā reaģēt, jo situācija uz Serbijas-Kosovas robežas etniski jūtīgo jautājumu iespaidā var saasināties jebkurā brīdī.
“Sargs.lv” ar pulkvežleitnantu A. Veteru runā vien dažas dienas pēc atgriešanās no vairāk nekā pusgadu ilgās starptautiskās operācijas Kosovā. Kā pats saka, šobrīd palikušas vēl vairāku darbu “astes”, kas jānokārto – karavīriem pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas ir jāiziet medicīniskā pārbaude, jānodod visi Kosovā izmantotie materiāltehniskie līdzekļi, kā arī transporta vienības, no kurām dažas vēl ir tikai atceļā uz Latviju. Tad sekos pelnītas 20 brīvdienas – atvaļinājums, ko karavīri var pavadīt kopā ar ģimenēm un draugiem.
Garlaicīgi nebija
Latvijas kontingentam atgriešanās NATO vadītajā starptautiskajā operācijā KFOR Kosovā bija unikāla ar to, ka šī rotācija bija pirmā pēc tik daudziem gadiem, kas atkal tur sāka pildīt dienesta pienākumus. Tas līdzi nesis gan papildus atbildību, gan uzdevumus, piemēram, bāzē no jauna bijusi jāiekārto Latvijas kontingenta uzturēšanās vieta, tai skaitā arī atpūtas stūrītis, kas iesaukts par Mazo Latviju. Šim nolūkam noderējusi liela telts, ko no Latvijas atsūtījuši bruņotie spēki.
“Garlaicīgi nebija!” pavisam kodolīgi komentē pulkvežleitnants A. Veters, norādot, ka Latvijas kontingenta rotai no Polijas kontingenta bijis jāpārņem attiecīgais atbildības rajons, un arī šis process aizņēmis laiku, galvenokārt administratīvo pienākumu dēļ.
Viņš piebilst – salīdzinot ar iepriekšējām starptautiskajām operācijām, kurās būts, piemēram, Irākā un Afganistānā, šī misija bijusi salīdzinoši mierīga, taču atslābt nav bijis laika. Lai arī šī nav kaujas, bet gan miera atbalsta operācija, vienmēr jābūt vērīgiem, jo situācija uz Serbijas-Kosovas robežas etniski jūtīgo jautājumu iespaidā var saasināties jebkurā mirklī.
Arī Latvijas kontingenta pirmās rotācijas karavīri pērnā gada rudenī piedzīvoja šādu saspīlējumu. “Sargs.lv” jau rakstīja, ka saspringtā situācija Kosovas-Serbijas robežpunktos izvērtās tādēļ, ka Kosova pieprasīja visām automašīnām, kurām līdz šim bija Serbijas numura zīmes, nomainīt tās uz Kosovas automašīnu numura zīmēm.
Taču, kā zināms, Kosovas Ziemeļu daļā pamatā dzīvo serbu tautības iedzīvotāji, un tur šīs prasības tika ignorēts. Lai arī numura zīmju nomaiņai tika dots termiņš – viens gads, daudzi to nebija izdarījuši. Kad Kosovas puse sāka kontrolēt prasību izpildi, izcēlās serbu iedzīvotāju nemieri, pie robežpunktiem pat tika bloķēti ceļi. Tas galvenokārt notika tieši valsts Ziemeļos, un šis apgabals ir KFOR Reģionālās pavēlniecības Manevra bataljona atbildībā. Tā kā arī Latvijas karavīru rota ir šī bataljona sastāvā, tad arī viņi tika aktīvi iesaistīti drošības situācijas kontrolē Serbijas un Kosovas pierobežā.
Viņš norāda, ka šī problēma Kosovā nav atrisināta un agri vai vēlu var atkal aktualizēties. Šādu masveida nekārtību esamība atkarīga no serbu vēlmes situāciju eskalēt, un tas var notikt ļoti strauji. Serbijas pusē dzīvojošie esot labi organizēti, un nostāja ir tāda – ja vajag nemierus, tad arī būs nemieri.
Elektrība – vēl lielāka problēma
Pulkvežleitnants A. Veters stāsta, ka vēl lielākus izaicinājumus jau tuvākajā laikā Kosovas Ziemeļu daļā var izraisīt elektrības izmantošana, jo tur dzīvojošie serbi Kosovas nodrošināto elektroenerģiju izmanto, bet par to nemaksā. Līdz ar to paredzams, ka drīzumā tas varētu mainīties, jo līdz šim nav bijis izstrādāta mehānisma, kā šos iedzīvotājus piespiest maksāt par izmantoto elektroenerģiju, tāpēc Kosovas valdība ik pa laikam piedraud ar tās atslēgšanu.
“Ir bažas, ka šis jautājums varētu radīt nevajadzīgu turbulenci, jo tur praktiski visa dzīve balstās uz elektroenerģiju, tai skaitā arī apkure. Ja tās padeve tiks pārtraukta, tad var sākties ļoti lieli iedzīvotāju nemieri,” viņš saka, piebilstot, ka tur ļoti attīstītas arī tā saucamās bitkoinu “fermas”*, un to ieguve prasa lielus skaitļošanas resursus, tāpēc elektrības rēķins par datoru darbināšanu ir iespaidīgs. Kosovas policija jau uzsākusi aktīvu cīņu ar šo problēmu, bet atrisinājums pagaidām nav saredzams. Iespējams, ar šo nāksies saskarties nākamajai Latvijas kontingenta karavīru rotācijai, kura jau devusies uz Kosovu, lai turpinātu uzdevumu izpildi.
Ilgas pēc mājām sākas pirmajā mēnesī
Uz jautājumu, kā karavīri psiholoģiski izturēja šos septiņus mēnešus Kosovā, pulkvežleitnants atzīst – ilgas pēc mājām sākas jau pirmajā mēnesī, un tas esot tikai dabiski. Arī Ziemassvētki, kas parasti tiek pavadīti kopā ar ģimeni, tālumā neesot bijuši tik priecīgi, lai arī karavīri centušies svētku sajūtu radīt un pat pagatavojuši aptuveni 100 kilogrami rasola.
Taču ikviena starptautiska operācija ir vērtīgs laiks, lai pilnveidotu arī sevi – gan tiešo pienākumu veikšanas laikā, gan ārpus tiem. Arī pulkvežleitnants A. Veters atzīst, ka izvirzījis sev mērķi – šīs operācijas laikā atvadīties no vairākiem liekiem kilogramiem, kas arī izdevies.
“Iepriekšējā misijā pirms desmit gadiem to pašu izdarīju, zaudējot ap 20 kilogramiem, šoreiz tuvu tam. Katru dienu skrēju, bija noteikts režīms, veselīgi ēdām,” viņš smaidot saka, uzsverot, ka tagad pats galvenais ir šo rezultātu noturēt.
No Latvijas labumiem Kosovā visvairāk pietrūcis rupjmaizes, tāpat arī kaut kas dūšas “piesiešanai”, piemēram, siļķe. Rupjmaizi un kārtīgu kūpinātu speķīti Latvijas kontingenta karavīri gan dažas reizes saņēma sūtījumā no mājām, un tad tas ticis baudīts kā liels našķis.
Rehabilitāciju pēc misijas apsver teju puse karavīru
Kā stāsta pulkvežleitnants A. Veters, īsi pirms atgriešanās mājās, viņš noskaidrojis, cik karavīru plāno iziet sociālo rehabilitāciju, kas pienākas ikvienam karavīram, kurš atgriežas no starptautiskās operācijas. Šāds rehabilitācijas kurss ir jāizmanto trīs mēnešu laikā pēc atgriešanās Latvijā. Aptuveni 30% teikuši, ka gatavi to darīt vieni paši, taču gadījumā, ja šajā procesā varētu piedalīties arī ģimene, karavīru skaits pieaudzis jau līdz 60%.
Jau ziņots, ka šī gada 20. janvārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, paredzot, ka turpmāk karavīri un zemessargi pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas sociālo rehabilitāciju varēs saņemt kopā ar ģimeni – laulāto vai faktisko partneri un nepilngadīgajiem bērniem. Šādu lēmumu karavīri vērtē pozitīvi, jo iepriekš daudzi karavīri šo iespēju neizmantoja galvenokārt tikai viena iemesla dēļ – pēc jau tā ilgstošas prombūtnes no mājām viņi negribēja vēl 10 dienas pavadīt šķirti no ģimenes.
Pulkvežleitnants A. Veters gan norāda – tā kā grozījumi likumdošanā spēkā stājušies pavisam nesen, iespējams, ka šīs rotācijas karavīri vēl nevarēs šo iespēju izmantot, taču viņš ir gandarīts, ka turpmāk karavīriem šāda opcija būs.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Latvija ar dažāda lieluma vienībām un specialitātēm starptautiskajā operācijā Kosovā reiz jau piedalījusies – no 2000. līdz 2009. gadam. Atsaucoties NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieka aicinājumam, 2020. gadā tika lemts par Latvijas karavīru atkal atgriešanos KFOR operācijā. Saeima Latvijas kontingenta dalību šajā operācijā pagaidām apstiprinājusi līdz 2023. gada 31. decembrim.
Jau ziņots, ka pirmā Latvijas kontingenta rotācija uz Kosovu devās 2020. gada 7. jūnijā, bet atgriezās 2022. gada februārī.
NATO vadītā starptautiskā operācija Kosovā tika sākta 1999. gada jūnijā pēc ilgstoša starpetniska konflikta Balkānu reģionā. Tās galvenie uzdevumi ir drošas vides izveide un uzturēšana, kas garantē pārvietošanās brīvību visā Kosovas teritorijā visiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes. Tāpat operācijas uzdevums ir atbalstīt miermīlīgas, stabilas, demokrātiskas un daudz etniskas Kosovas attīstību, koordinēt starptautiskās humānās palīdzības centienus, kā arī atbalstīt Kosovas drošības spēku pilnveidi.
NATO operācijā KFOR Kosovā šobrīd atrodas skaitliski lielākais Latvijas bruņoto spēku kontingents, taču paralēli tam NBS pārstāvji dažādos apmēros piedalās arī citās NATO starptautiskajās operācijās – ASV vadītās globālās koalīcijas pret ISIS operācijā “Inherent Resolve” Irākā, ES Apmācības misijā Mali, ANO vadītajā stabilizācijas operācijā Mali “MINUSMA” un ES militārajā operācijā Vidusjūras reģionā “Eunavfor Med Irini”.
*Bitkoins – šobrīd populārākais kriptoaktīvs. Atšķirībā no eiro to emitē nevis centrālā banka, bet gan privātpersonas. Bitkoins ir digitāls dokuments, ko iegūst ar īpašu datorprogrammu palīdzību. To nav iespējams radīt vai izgatavot, to var tikai “atrast”. Dators soli pa solim pārbauda bitkoinam līdzīgus matemātiskus objektus, līdz atrod jaunu, vēl līdz šim neatklātu bitkoinu.
