Aizvadītajā gadā sāktā Krievijas visaptverošā agresija pret Ukrainu daudzu Latvijas pilsoņu apziņā salika trūkstošos punktus uz “i”. Daudzi saprata, ka, Krievija ir un paliek nemainīgs drauds Latvijas drošībai. Tās armijas brutālie kara noziegumi Ukrainā pierādīja, ka gaidīt žēlastību no agresora ir ne tikai nepareizi, bet muļķīgi. Neraugoties uz Latvijas dalību NATO, primāri sava valsts būs jāsargā pašiem. Lai to iemācītos darīt kvalitatīvi un organizēti atbildīgākie pilsoņi pievienojās Zemessardzei. Pērn šādu cilvēku bija vairāk nekā 2000, padarot to par otru kuplāko brīvprātīgo pieplūdumu kopš Zemessardzes dibināšanas. Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinski intervijā portālam “Sargs.lv” atzīst – pērn piedzīvota ne tikai kvantitatīva, bet kvalitatīva izaugsme. Daudz jauno zemessargu ir augsti motivēti, ar lieliem sasniegumiem civilajā dzīvē. Viņu izvēle pievienoties dienestam ir labi pārdomāta. Izmaiņas notikušas arī sabiedrībā. Šobrīd lielai daļai aktīvāko pilsoņu dienests savas valsts aizsardzībā gluži kā dalība vēlēšanās ir kļuvusi par pašsaprotamu lietu. Savukārt Zemessardzes atbalstīšana no darba devēju puses – par goda lietu.
Brigādes ģenerālis E. Leščinskis stāsta – aizvadītais 2022. gads pagāja kara ēnā. Pērnā gada sākumā visas indikācijas liecināja, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ir neizbēgama. Janvārī un februārī sāktā krievu spēku koncentrācija pie Ukrainas robežām bija signāls, ka mierīga atrisinājuma spriedzei nebūs. Līdz ko sākās karš, daudzi Latvijas iedzīvotāji skaidri saprata – ja vienu dienu krievu agresori var iebrukt Ukrainā, tad citu – Latvijā.
Tomēr lielais cilvēku pieplūdums sākotnēji radīja zināmu pārslodzi pašas organizācijas d spējā nodrošināt visus administratīvos procesus, kas saistīti ar cilvēku uzņemšanu. Interesentu pieteikumi tika saņemti gan telefoniski, gan e-pastos un vēstulēs. Lai apstrādātu saņemtos pieteikumus nācās piesaistīt papildus resursus no esošo zemessargu rindām. Otrs būtiskākais izaicinājums – veselības, īpaši narkologa un psihiatra pārbaudes. Lai organizētu centralizētas pārbaudes, Zemessardze pat rīkoja īpašus izbraukumus pie speciālistiem ārpus Rīgas..
Kā stāsta brigādes ģenerālis E. Leščinskis, šī interese likusi arī Zemessardzei pārskatīt savus administratīvos procesus. “Mēs esam sākuši pieņemt pieteikumus digitālā formā. Esam izveidojuši papildus informatīvās telefonu līnijas. Brīdī, kad notiek komunikācija ar kandidātiem, mēs sarunas ierakstām, lai sekotu apkalpošanas kvalitātei. Tas mums ļoti palīdz un mēs pie tā ļoti nopietni piestrādājam,” viņš atzīst.
Pēc Zemessardzes štāba datiem, visvairāk jauno zemessargu dienestam pievienojās Rīgā. Otro un trešo vietu dala Vidzemes un Kurzemes brigādes, savukārt vismazāk – Latgales brigādē. Vaicāts, kādēļ šādi rezultāti, Zemessardzes komandieris atzīst – Rīga un tās reģionā dzīvo visvairāk cilvēku. Savukārt Latgales brigādē visvairāk cilvēku dienestam pievienojās 2014. un 2015. gadā – īsi pēc Krievijas pretlikumīgās Krimas aneksijas.
Lai gan pēdējos mēnešos rekrutēšanas skaitļi vairs ne tuvu nav tiem rekordiem, kādi tika piedzīvoti 2022. gada martā, dinamika aizvien ir vairāk nekā pozitīva.
Brigādes ģenerālis E. Leščinskis stāsta, ka lielākai daļai jaunajiem zemessargiem lēmums par labu dienestam bijis rūpīgi izsvērts un apdomāts, tādēļ arī uz mācībām jaunie zemessargi nāk apzinīgi.
Brigādes ģenerālis E. Leščinskis stāstīja – pamatā šogad dienestam pievienojušies cilvēki, kas jau ir guvuši panākumus dzīvē. Daudziem no viņiem ir privātais bizness, citiem veiksmīgas karjeras valsts, pašvaldību institūcijās vai vadoši amati uzņēmumos. Krievijas karš Ukrainā licis Latvijas sabiedrībai mainīt attieksmi pret dienestu.
"Sargs.lv" jau vēstīja, ka pērnā gada nogalē Zemessardzē dienēja kopumā 9797 zemessargu, kas ir par 22% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Pērn Zemessardzes rindās uzņemti 2271 jaunu zemessargu, kas ir vairāk nekā trīs reizes vairāk, salīdzinot ar 2021. gada datiem.
