Dienesta apstākļi, kādi pašlaik ir Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), ir ļoti tuvu ideāliem, un jaunā valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīri par to varēs pārliecināties jau pavisam drīz. Tā sarunā ar “Sargs.lv” saka NBS Mehanizētās kājnieku brigādes štāba vecākais instruktors štāba virsseržants Lauris Krīgers, kurš ir viens no atbildīgajiem speciālistiem VAD plānošanas un ieviešanas gaitā Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažu bāzē. Viņš atklāj, ka arī savus bērnus, kad tie būs sasnieguši 18 gadu vecumu, aicinās pievienoties jaunajam dienestam un vēlas, lai Latvijā, līdzīgi kā Somijā, dienestā bijušajiem pilsoņiem būtu pavisam cita vērtība sabiedrības un darba devēju acīs - daudz augstāka.
Štāba virsseržants L. Krīgers stāsta, ka 1. jūlijā, kad sāksies VAD pirmais iesaukums, visi dalībnieki tiks laipni sagaidīti Ādažu bāzē un iepazīstināti ar aktuālo - drošības instrukcijām par noteikumiem bāzē, informāciju par pašu bāzes izvietojumu, dienesta specifiku. Plānots, ka pirmās divas nedēļas jaunajiem VAD karavīriem būs adaptācijas jeb savā ziņā pierašanas laiks. Tajās jaunieši tiks iepazīstināti ar NBS reglamentu, apgūs ierindas mācību, kā arī saņems individuālo ekipējumu un ieročus, lai jau vēlāk varētu pilnvērtīgi sākt militārās pamatapmācības kursu.
Militārā pamatapmācība – kā profesionālajā dienestā
L. Krīgers norāda, ka pēc divu nedēļu iepazīšanās laika sāksies aktīvs militārās pamatapmācības kurss, kura saturs ir identisks tam, ko apgūst profesionālā dienesta karavīri. Atšķirība vien tā, ka tas būs nedaudz īsāks par trīs mēnešiem, jo no programmas tiks izņemti kolektīvās apmācības elementus, jo tie tiks apgūti vēlāk jau vienību sastāvā. Taču dienaskārtība šajā laikā tāda pati – pulksten sešos no rīta celšanās, gultas klāšana, rīta rosme, brokastis, nodarbības klasē vai ārpus tās.
Jārēķinās, ka kāds laiks būs jāpavada arī lauka mācībās mežā, dzīvojot teltīs, sākumā vienu līdz trīs dienas, vēlāk varbūt nedēļu. Taču eksperts norāda, ka jaunajiem karavīriem tas būs labs piedzīvojums, jo bieži daudzi jaunieši dabā nav nakšņojuši ilgāk par vienu dienu vai arī to nekad nav darījuši.
Plānots, ka VAD instruktori šobrīd būs no esošo profesionālā dienesta karavīru vidus, varbūt vēlāk būs atsevišķas nodarbības, uz kurām kāds speciālists tiks pieaicināts no malas, bet Mehanizētajai kājnieku brigādei jābūt spējīgai pašiem nodrošināt šo kursu ar saviem resursiem, tai skaitā arī instruktoriem.
Pēc diviem mēnešiem nonāks vienībās
Pēc pamatapmācības kursa jaunie VAD karavīri jau nonāks konkrētās Mehanizētās kājnieku brigādes vienībās, kur tiks apmācīti dažādās militārajās specialitātēs. Plānots, ka primāri tas būs 1. un 2. mehanizētais kājnieku bataljons, vēlāk, iespējams, arī 3. kājnieku bataljons un citās brigādes vienības. Šajā laikā VAD karavīru dienesta gaita jau līdzināsies profesionālā dienesta karavīru ikdienai.
“Pus deviņos no rīta diena sākas, piecos pēcpusdienā beidzas. Ja ir iespēja un mājas atrodas netālu, var doties uz mājām, ja ne – karavīri paliek kazarmās un brīvo laiku aizpilda paši,” pauž št. virsseržants L. Krīgers. Arī nedēļas nogalēs, ja vien tajā laikā nebūs ieplānotas mācības, karavīri varēs apciemot tuviniekus.
Vienībās karavīri varēs apgūt kādu no piedāvātajām specialitātēm, kļūstot par strēlnieku, ložmetējnieku, granātnieku, sakarnieku, arī bruņu tehnikas vadītāju. L. Krīgers norāda, ka specialitātes izvēlē tiks ņemtas vērā arī VAD karavīru vēlmes, taču viņi jau no pirmās dienas tiks vērtēti un pamatapmācības kursa beigās noteikti būs skaidrs, uz ko katrs kandidāts ir spējīgs. Tāpat svarīgi, kāda būs indivīda iepriekšējā izglītība, ja tā ir, piemēram, IT jomā, tad līdzīgu specialitāti var piemeklēt arī bruņotajos spēkos, piemēram, sakarnieks.
Vienībās tiks apgūta arī kolektīvā apmācība – nodaļas, vada un visbeidzot rotas līmenī. 11 mēnešu laikā iemaņas specialitātē tiks pieslīpētas un trenētas sadarbībā ar citiem uzdevumos bāzē un poligonā. Pieredzējušie profesionālā dienesta karavīri būs kā balsts jaunajiem VAD karavīriem, jo viņi ir pilnvērtīgi jāintegrē konkrētā uzdevuma veikšanā.
Plānots, ka visi pirmā VAD iesaukuma karavīri Ādažu bāzē tiks izmitināti kazarmās. Iespējams, ka lielās teltis reizēm varētu tikt izmantotas kā mācību klases, ja telpās visiem vietas nepietiks.
Uz jautājumu par ārējā izskata prasībām dienestā L. Krīgers saka – tam ir jābūt pienācīgam. Tas nozīmē, ka mati nedrīkst būt garāki par uzacīm, tāpat arī krist pāri ausīm, aizmugurē pāri krekla krāgai.
Opcijas arī veģetāriešiem un vegāniem
Kā norāda štāba virsseržants L. Krīgers, Ādažu bāzē esošās ēdnīcas piedāvājumā katrs var atrast sev piemērotu maltīti. Tā kā bāzē regulāri uzturas NATO kaujas grupa, kuras sastāvā dien 11 sabiedroto valstu karavīri, arī ēdienkarte ir dažādota, lai patiktu gan itāļiem un spāņiem, gan kanādiešiem un latviešiem. Turklāt pusdienu piedāvājumā vienmēr ir arī kāds veģetārs ēdiens bez pievienotas gaļas, arī piedevas uz šķīvja katrs var komplektēts pats.
Visiem VAD karavīriem plānots izsniegt jaunus formas tērpus, tāpat arī lielākā daļa individuālo ekipējumu. Var gadīties, ka kādam būs kaut kas mazlietots, taču pilnībā funkcionāls un atbilstošs apmācībām.
Stāstot par fiziskās sagatavotības prasībām, L. Krīgers saka, ka VAD tiks uzņemti visi neatkarīgi no formas, un jau adaptācijas laikā instruktori centīsies saprast, kāds ir kopējais stāvoklis.
Fiziskās nodarbības plānotas katru dienu, bet to veidi pa dienām var atšķirties, varbūt kādreiz būs vairāk muskuļu stiepšanas vingrinājumi, citu dienu atkal aerobā un spēka slodze. Fiziskajai sagatavotībai sekos līdzi brigādes treneri, jo profesionālo karavīru vidū ir vairāki C kategorijas sporta treneri, kuri absolvējuši Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmiju.
Spēt atbildēt uz visiem “kāpēc”
L. Krīgers prognozē, ka jau pirmajās nedēļās un mēnešos varēs pamanīt tos VAD karavīrus, kuriem dienests ļoti patīk un kuri tajā ir gatavi no sevis ieguldīt vairāk. To instruktori redz un jūt uzreiz, jo cilvēkam mirdz acis, viņš ir ieinteresēts un visu izpilda ar lielu entuziasmu.
Uz jautājumu, kādam ir jābūt labam instruktoram, lai VAD karavīri viņā ieklausītos un respektētu, L. Krīgers atbild: “Pirmkārt, labam līderim. Profesionālim, kurš spēj iemantot uzticību un vienmēr spēt atbildēt uz daudzajiem jauno karavīru “kāpēc”, jo jautājumi noteikti būs. Jābūt ar pašcieņu, pacietību, punktuālam,” viņš saka. Pats kā instruktors vienmēr centies visu paveikt pēc labākās sirdsapziņas, esot līderis un paraugs karavīriem.
NBS pieņemts, ka par “īstu” karavīru kļūst vien tad, kad jau pēc kāda laika dienestā tiek izturēts aktīvs šķēršļu pārbaudījums “Berešu maršs”. Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos tas ir tradicionāls pasākums, kad karavīriem limitētā laikā, parasti diennakts laikā, ir jāveic dažādi fiziski un prāta uzdevumi, vienlaikus protot strādāt komandā. To pieveicot, jaunais karavīrs no vienības virsseržanta saņemt bereti un vienības kokardi, kas tad turpmāk kalpo kā atpazīšanas un goda zīme.
Kā atklāj štāba virsseržants L. Krīgers, iespējams, arī VAD karavīriem plānots līdzīgs pasākums, lai viņus vairāk motivētu un integrētu brigādes sastāvā.
“Berete ir katras vienības simbols, un ir mazliet jāpacīnās, lai to iegūtu. Mēs par šo domājam un var būt, ka šāda iespēja būs arī valsts aizsardzības dienesta karavīriem aptuveni dienesta vidū par šo bereti pacīnīties un iegūt,” viņš saka.
11 mēnešus jaunajā dienestā L. Krīgers uzskata par vērtīgi pavadītu laiku, kad jaunieši ne tikai apgūs vērtīgas zināšanas un prasmes, bet arī varēs izplānot, ko dzīvē vēlas darīt tālāk. Turklāt jauniegūtās iemaņas noteikti palīdzēs arī turpmāk civilajā dzīvē.
Instruktors ar 28 gadu stāžu dienestā gan mierina, ka VAD laikā nav plānoti nekādi īpaši sarežģīti uzdevumi, tie būs ierastie karavīru izaicinājumi, ar kuriem profesionālā dienesta karavīri sastopas ik dienu.
Mehanizētās kājnieku brigādes pārstāvis arī neslēpj – arī savus bērnus, sasniedzot 18 gadu vecumu, viņš aicinātu pievienoties valsts aizsardzības dienestā.
“Tas ir katra pilsoņa pienākums – zināt un mācēt, kā aizsargāt valsti krīzes situācijā. Savus bērnus tajā vecumā es noteikti atbalstīšu un motivēšu, lai iziet šo dienestu, nodien to godam, iegūst daudz jaunu iemaņu, kas noderēs civilajā dzīvē,” viņš saka, piebilstot, ka gribētu, lai Latvijā ir līdzīgi kā, piemēram, Somijā, kur šo dienestu pabeigušajiem pilsoņiem ir pavisam cita vērtība sabiedrības un darba devēju acīs.
