Šodien Latvijas Republikas Zemessardzei aprit 32 gadi – militārai struktūrai tā, iespējams, nav ilga vēsture, tomēr šo trīs dekāžu laikā Zemessardze ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Zemessardzes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns sarunā ar “Sargs.lv” pauž, ka iedalītu Zemessardzes vēsturi trīs posmos, un kā pēdējo ievērojamo pavērsiena punktu likumsakarīgi nosauc 2014. gadu, no kura, tēlaini izsakoties, sākās Zemessardzes “renesanse”. “Sargs.lv” tikās ar pulkvedi K. Pudānu, kurš Zemessardzes komandiera amatā nesen aizvadījis pirmos sešus mēnešus, lai runātu ne tikai par Zemessardzes vēsturi, bet arī daudzpusīgajiem nākotnes plāniem vienības attīstībai.
Pirmais posms, pulkveža ieskatā, protams, ir Zemessardzes izveide un darbības pirmsākumi, kad Zemessardze apvienoja tos Latvijas pilsoņus, kuriem bija drosme un vēlme aizstāvēt tikko atgūto Latvijas neatkarību.
Šajā procesā neizbēgami nācās pārņemt arī padomju armijas resursus – gan teritorijas, gan strēlnieku ieročus, taču to noteica tābrīža situācija. Tāpēc Zemessardzes infrastruktūrā joprojām ir saglabājies tā laika mantojums, ko vēl nav pagūts pilnvērtīgi nomainīt.
Otrs posms bija Zemessardzes reorganizācija, kas aizsākās jau 90. gadu vidū, attīrot dienesta rindas no tiem cilvēkiem, kas bija zaudējuši motivāciju vai savu atrašanos dienestā izmantoja ļaunprātīgi. Tālāk jau virzība uz NATO lika koncentrēties uz profesionālas armijas attīstību un dalību starptautiskās misijās. To noteica arī tābrīža apdraudējuma novērtējums, kas izslēdza nepieciešamību pēc visaptverošas aizsardzības ieviešanas. Tāpēc Zemessardze tika optimizēta un paredzēta galvenokārt atbalsta funkcijas nodrošināšanai sabiedrībai.
Taču šobrīd tas ir mainījies, un kopš 2014. gada Zemessardzes vēsturē ir sācies trešais posms, ieguldot lielu darbu, lai padarītu Zemessardzi par kaujasspējīgu un sagatavotu bruņoto spēku vienību.
Viņš ir pārliecināts par Zemessardzes spēju izrādīt nopietnu pretspēku apdraudējuma gadījumā, balstoties uz personīgajiem novērojumiem mācību laikā. Lai arī apdraudējuma līmenis kopš pagājušā gada ir būtiski pieaudzis, kopumā šāds notikumu pavērsiens nebija pārsteigums, un zemessargu apmācības jau kopš 2014. gada ir vērstas tieši uz sagatavošanos šādu risku novēršanai.
Arī aktuālie notikumi uz Latvijas-Baltkrievijas robežas un “Vagner” algotņu parādīšanās Latvijas tuvumā ir procesi, par kuriem pulkvedis Pudāns bijis pilnībā pārliecināts, ka šādas aktivitātes ir gaidāmas. Viņš norāda, ka līdz ar “Vagner” atklātajām aktivitātēm pretinieks pats ir laupījis sev pārsteiguma momentu un atklājis seju, tāpēc algotņu rosīšanās Baltkrievijā visdrīzāk pagaidām jāuztver kā informatīvā kara sastāvdaļa.
Pulkvedis pauž, ka Zemessardzei šodien vairāk jāattīsta savas spējas cīņai tieši dziļajā kaujā, un tas tiek aktīvi darīts, veidojot artilērijas vienības un kibervienības, paplašinot bezpilota lidaparātu izmantošanu gan izlūkošanas, gan kaujas vajadzībām. Nākotnē paredzēts arī ieviest pretgaisa aizsardzības spējas katrā ZS vienībā, ko šobrīd brigādēs primāri nodrošina kaujas atbalsta bataljoni.
Zemessardzes spējas tiek attīstītas paralēli NBS, un lielākais uzsvars šobrīd tiek likts uz vieglo kājnieku vienībām. Atbilstoši plānam norit kājnieku vienību mehanizācija, integrējot vienībās “Patria” bruņutransportierus – šobrīd tie nodoti jau četru Zemessardzes bataljonu rīcībā, līdz gada beigām mašīnas varētu saņemt vēl divi bataljoni. Tāpat Zemessardzes plānos ir uzlabot, reorganizēt un pastiprināt speciālo operāciju spējas. Viens no Zemessardzes attīstības virzieniem būtu arī augstas gatavības vienību izveidošana, kas varētu reaģēt maksimāli īsā laikā.
Nākamā būtiskā nepieciešamība ir infrastruktūra, kuras uzlabošana un nomaiņa norit pakāpeniski, taču jārēķinās, ka Zemessardze ir daļa no kopējām vajadzībām – šobrīd lielas prioritātes ir topošais Sēlijas militārais poligons un valsts aizsardzības dienesta infrastruktūra, un Zemessardzei ar to ir jārēķinās. Tomēr attīstība norit nepārtraukti – drīzumā tiks atklāta jauna bāze Aizkrauklē, tāpat jaunas bāzes veidošana tiks uzsākta Jēkabpilī.
Viņš piebilst, ka Latvijā šodien ir vēl vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, kas definējuši, ka kara gadījumā gatavi aizstāvēt valsti ar ieroci rokās, un tas nozīmē, ka vēl ir potenciāls audzēt Zemessardzes rindas, kurās pulkveža redzējumā vajadzētu būt nevis 10, bet 30 tūkstošiem zemessargu. Zemessardzes uzdevums ir šos cilvēkus pārliecināt apgūt militārās pamatiemaņas jau tagad, nevis gaidīt līdz krīzei, kad tas būs stipri sarežģīti un novēloti.
Tāpat Zemessardze jau šogad iesaistīsies arī valsts aizsardzības dienesta nodrošināšanā, un Stāmerienā ZS 25. bataljonā plānots realizēt 11 mēnešu dienestu, bet tuvākajos gados tas notiks arī 36. kaujas atbalsta bataljonā Lūznavā. Nākotnē tiks veidotas atsevišķas jaunas vienības – bataljoni vai mācību centri –, kas primāri veiks VAD karavīru apmācību.
Domāts arī par otru solīto iespēju brīvprātīgajiem īstenot valsts aizsardzības dienestu Zemessardzē piecu gadu periodā, taču tas atkarīgs arī no pašu cilvēku intereses par šo iespēju. Šiem pilsoņiem būtu mazliet atšķirīgs mācību grafiks, lai nodrošinātu nepieciešamo dienu skaitu, ietverot ne tikai nedēļas nogales, kā ierasts zemessargiem, bet arī pilnas nedēļas. Tāpēc šie VAD zemessargi tiks organizēti atsevišķās apakšvienībās.
Sarunas noslēgumā pulkvedis Kaspars Pudāns mazliet ieskicē arī Zemessardzes dalību rudenī plānotajās mācībās “Namejs 2023”. Šogad divas brigādes mācīsies reaģēt uz konvencionālā militārā apdraudējuma scenāriju, bet pārējās divas brigādes izspēlēs hibrīdā apdraudējuma situāciju, kas ietver arī aizmugures drošību un civilo aizsardzību.
Zemessardzes komandieris arīdzan norāda, ka “Namejs” laika gaitā ir kļuvis par arvien plašākām mācībām, kurās apvienojas gan militārie, gan civilās aizsardzības komponenti, imitējot situācijas, kas būtu maksimāli tuvas reālajiem draudiem.
