Pilnā sparā rit sagatavošanās 17. janvārī gaidāmajam valsts aizsardzības dienesta (VAD) otrajam iesaukumam. Pērn augustā brīvprātīgi pieteikušies jaunieši dosies uz Štāba bataljonu Rīgā, Gaisa spēkiem Lielvārdē un Zemessardzes 2. Vidzemes Brigādes 25. Kaujas atbalsta bataljonu Vidzemē. “Sargs.lv” intervēja Štāba bataljona komandieri pulkvežleitnanti Antoņinu Bļodoni, lai noskaidrotu, vai bataljons ir gatavs uzņemt 60 jaunos valsts aizsardzības dienesta karavīrus.
“Šis uzdevums ir jauns, un, lai gan bataljonā agrāk bija obligātais dienests, tagad situācija ir pilnībā mainījusies. VAD gaidām ar mazu uztraukumu. Mēs esam gatavi, esam sagatavojuši infrastruktūru, iekārtojuši viņu dzīvesvietas, mācību telpas, sporta zāli, ēdnīcu. Par visu ir padomāts. Arī instruktori šim uzdevumam ir gatavi,” stāsta komandiere.
Viņa atzīst, ka sagatavoties otrajam iesaukumam palīdzēja Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde, kuri pirmie uzņēma jaunos VAD karavīrus pagājušā gada jūlijā. “Viņi ar mums dalījās savā pieredzē un atklāja plusus un mīnusus, ko darīt citādāk un pie kā vēl piestrādāt. Balstoties uz viņu pieredzi, mēs izstrādājām savu plānu un sagatavojāmies jauniešu uzņemšanai,” atklāj pulkvežleitnante.
Viens no svarīgākajiem ieteikumiem bija atgriezeniskās saites nodrošināšana ar vecākiem, lai sniegtu jauno karavīru ģimenēm informāciju par to, ka viņu bērni ir drošās rokās.
Pirmajos trīs līdz četros mēnešos jaunieši Štāba bataljonā apgūs pamatapmācību kursu, kas ir pielāgots tieši VAD karavīriem. Specialitātes apmācība sekos pēc tam.
Komandiere uzsver, ka lielākā daļa jauno karavīru, kas pievienosies Štāba bataljonam, kļūs par Goda sardzes rotas daļu, taču būs iespēja arī apgūt granātnieka un sakarnieka profesiju, kā arī medicīnas apmācību.
Viņa skaidro, ka dažādās Valsts prezidenta ceremonijās un citu valstu līderu sagaidīšanai ir nepieciešams liels skaits godasargu. “Viņiem ir arī jāmainās, tie nav tikai divi cilvēki, ko jūs redzat pie Brīvības pieminekļa, tāpēc pašlaik plānojam visus gatavot Goda sardzei,” stāsta komandiere.
Taču viņa piebilst, ka, ja jaunietis vēlēsies kļūt par karavīru – glābēju vai sakarnieku, viņa vēlmes un spējas tiks ņemtas vērā. “Ikdienā instruktoriem strādājot ar jauniešiem, viņi iepazīs viņu stiprās puses, un, ja tur tiešām slēpsies neapstrādāts dimants, mēs viņu, protams, attīstīsim konkrētajā virzienā, taču lielais vairums ies uz Goda sardzi,” lēš komandiere.
Par jauniešu ikdienu Štāba bataljonā pulkveižleitnante stāsta, ka rutīna būs tāda pati kā profesionālā dienesta karavīram. Beidzoties pamatapmācības kursam, VAD karavīriem sāksies tāds pats dienests kā visiem citiem karavīriem. Tas nozīmē, ka no astoņiem rītā līdz pieciem vakarā jaunieši pildīs dienestu.
Viņi stāvēs sardzē pie Brīvības pieminekļa vai trenēsies sardzes izpildei, kā arī piedalīsies oficiālās ceremonijās. Vakaros jauniešiem būs iespēja doties mājās vai arī palikt kazarmās Štāba bataljonā. Taču var nākties arī palikt dienestā mācību vai norīkojuma dēļ.
Jautājot par to, kāds būs karavīru sastāvs, kas pievienosies Štāba bataljonam, komandiere atzīst, ka pašlaik nav informācijas, kāds ir sastāvs, taču uzsver, ka valsts aizsardzības dienestam ir jāpiesakās gan vīriešiem, gan sievietēm.
Komandiere arī uzskata, ka Štāba bataljona galvenais uzdevums ir sagatavot VAD karavīrus dzīvei, sniedzot viņiem valstisku audzināšanu. “Mēs nevaram teikt, ka visās Latvijas skolās un mājās vienādi māca vēsturi. Mēs ļoti gribam uzsvērt šo valstisko audzināšanu un vēstures jautājumu. Ja jaunieši to labi izpratīs, viņi saņems atbildi uz jautājumu par patriotismu, par to, kāpēc ir jābūt valsts aizsardzības dienestā, kāpēc ir jābūt rezerves karavīram, kāpēc ir jāsargā sava valsts,” savu plānu par VAD otro iesaukumu skaidro komandiere.
Tieši tādēļ viņa ir izveidojusi ciešu sadarbību ar Latvijas Okupācijas muzeju, kā arī Latvijas kara muzeju, lai teorētisko vēstures mācīšanu padarītu praktisku. “Kopā ar Kara muzeju vēstures kursu sadalījām četros blokos, kas ietver teorijas un apmeklējuma daļu. Kad nonāksim līdz okupācijas periodam, jaunieši dosies uz Okupācijas muzeju, tādējādi nostiprinot savas zināšanas,” skaidro komandiere.
Viņa ir pārliecināta, ka Štāba bataljonā valsts aizsardzības dienesta karavīri, kas kļūs par rezerves karavīriem vai izvēlēsies turpmāko karjeru saistīt ar profesionālo dienestu, tiks labi apmācīti un būs gatavi aizsargāt Latviju.
