Pabriks: Arī ar papildu plānotajiem 10 miljoniem latu AM nākamā gada budžets būs mazāks kā šogad

AM ir izstrādāta attīstības programma 12 gadu griezumā. Šogad beidzās vairāki maksājumi par dažādiem projektiem, taču šie līdzekļi AM budžetā netiek aizvietoti, līdz ar to kopējais budžets aizsardzības nozarei nākamgad būs aptuveni par pieciem miljoniem latu mazāks nekā šogad.

Jau ziņots, ka kājnieku brigādes mehanizācijai, NATO izcilības centram stratēģiskās komunikācijas jautājumos, gaisa telpas novērošanas sistēmas uzstādīšanai un citiem pasākumiem nākamā gada valsts budžetā paredzēts atvēlēt 9,8 miljonus latu.

Ministrs uzsvēra, ka šāda veida finansējuma palielinājums situāciju nekādā veidā AM neatrisina un NATO joprojām ir pamats domāt, ka Latvija nepilda savas uzņemtās saistības, stājoties NATO.

Nepildot saistības, vājināsies Latvijas pozīcijas, - mūsu iespējas panākt lielāku atbalstu un saglabāt lielāku ietekmi NATO būs apgrūtinātas, "ar mums mazāk rēķināsies", uzskata Pabriks.

Pabriks norādīja, ka kājnieku brigādes mehanizācijas jomā, piemēram, no Igaunijas Latvija atpaliek par sešiem gadiem. Latvija pašlaik tikai plāno sākt šo mehanizācijas procesu, kamēr Igaunijā jau pāriet uz modernizāciju - vecās, lietotās tehnikas nomaiņu uz jaunu.

Aizsardzības ministrs gan norādīja, ka ikdienā no finansējuma nepietiekamības aizsardzības sfērā necietīs neviens, "vienīgi attīstību atliksim uz vienu vai diviem gadiem". Turklāt ņemot vērā situāciju reģionā, kur viena valsts - Krievija - katru gadu aizsardzības budžetu palielina par 10 - 15%, kamēr Latvijā tas katru gadu tiek samazināts, rodas nesabalansētība.

Pabriks norādīja, ka Krievijas militārās mācības Baltijas valstu pierobežā pašas par sevi nav apdraudējums, taču bez ievērības nevar atstāt faktu, ka Krievija katru gadu palielina budžetu aizsardzībai un veido militārās bāzes mūsu valsts pierobežā.