Pabriks: AM nākamā gada budžets ir mērenas attīstības budžets

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumi 2014. gadā plānoti 225,68 miljonu eiro jeb 158,6 miljonu latu apmērā.

Plānots, ka, piemēram, uzturēšanas izdevumiem ministrija tērēs 95,3 miljonus eiro (67 miljonus latu), precēm un pakalpojumiem - 83,48 miljonus eiro (58,67 miljonus latu), savukārt sociālajiem pabalstiem - 11,5 miljonus eiro (8,1 miljonu latu). Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai atvēlēti 10,9 miljoni eiro (7,6 miljoni latu).

Jaunajām politikas iniciatīvām papildus piešķirtais finansējums ministrijai iecerēts 16 miljoni eiro (11,2 miljoni latu). Prāvākā summa - 3,28 miljoni eiro (2,3 miljoni lati) - plānoti NATO izcilības centram stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanai Latvijā.

2,2 miljonus eiro (1,56 miljonus latu) plānots tērēt Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku brigādes mehanizācijai, 2,9 miljonus eiro (2 miljonus latu) - gaisa telpas novērošanas sistēmas uzstādīšanai, 886 964 eiro (623 361 latu) - mēneša darba algas izlīdzināšanai, 1 400 881 eiro (984 544 latus) - Zemessardzes spēju stiprināšanai un efektīvas rezervju sistēmas pilnveidošanai, bet 876 183 eiro (615 784 latus) - valsts kiberdrošības stiprināšanai.
 
Pabriks Saeimas komisijas sēdē atzina, ka, ņemot vērā sarežģīto budžeta dalīšanu, AM neesot bijusi spējīga panākt to pieaugumu, ko vēlētos, taču AM budžeta sarunās ir izdevies noturēt "pēdējo sarkano līniju". Ministrs arī atgādināja, ka Latvija apņēmusies aizsardzībai līdz 2020.gadam veltīt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt, piemēram, Igaunijā aizsardzībai 2014. gada budžets ir 384 miljoni eiro.

Lai arī, augot IKP, proporcija aizsardzībai nepieaug, absolūtos skaitļos vērojams pieaugums par 0,1% salīdzinājumā ar 2013.gadu. Tas dod iespēju jaunajām politikas iniciatīvām izmantot iepriekšminētos teju 16 miljonus eiro.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube deputātiem atgādināja, ka Saeimā apstiprinātā aizsardzības koncepcija un valdības apstiprinātais NBS attīstības plāns paredz daudz straujāku armijas spēju attīstību, taču ar pašreizējo finansiālo situāciju valsts pie šiem dokumentiem nepieturas.
 
Tajā pašā laikā Graube priecājas, ka jaunajām politikas iniciatīvām atvēlēto naudu būs iespējams tērēt pamatprioritātēm. Viņš priecājas, ka nauda tiks Speciālo uzdevumu vienībai, jo vienībai ir svarīgi uzdevumi ne tikai krīzes periodā, bet arī miera laikos. Tāpat komandieris ir gandarīts par mehanizācijas attīstību un kaujas inženieru apmācību.
 
Pabriks Saeimas komisijā pastāstīja, ka 2,2 miljoni eiro ir "tikai sēklas nauda", jo ar šādiem līdzekļiem bruņutehnikas pirkumam būs par maz. "Tas ir pirmais maksājums, un es domāju, ka kopējais maksājums aizies kaut kur starp pieciem, septiņiem un astoņiem gadiem. Es varu pateikt, ka runājam par mehanizāciju vienam bataljonam un vienai rotai pašreizējos apmēros," piebilda ministrs.
 
Šobrīd AM vēl pēta, cik daudz un tieši kādas modifikācijas transports nepieciešams, tāpēc arī ministrs nevarēja nosaukt aptuveno transporta iegādes summu.

Bruņutehnikas iegāde nostiprinās bruņoto spēku kaujasspējas un mobilitāti, kas vienlaicīgi spēs kalpot nacionālajai aizsardzībai un līdzdalībai starptautiskajās operācijās.

"Mēs nevaram mūžīgi paļauties uz citu valsti, kas mūs nodrošinās ar transportu, kad mums kaut kur būs jābrauc," uzsvēra ministrs. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka, ņemot vērā divpusējo vienošanos starp ASV un Latviju, Latvijas kontingents Afganistānā kopš 2011. gada ir saņēmis 12 jaunākas paaudzes bruņumašīnas, no kurām pēdējās četras tika saņemtas vēl tikai augusta beigās.
 
Plānots, ka pēc starptautiskās operācijas noslēguma transporta līdzekļi tiks nodoti atpakaļ ASV. Latvija arī pirms 2011. gada izmantoja dažādus no ASV aizlienētus transportlīdzekļus.
 
Orientācija uz nedaudz lietotiem bruņu transportlīdzekļiem, pirmkārt, ir tāpēc, ka jaunas mašīnas valsts atļauties nevarēs. Otrkārt, ikvienam, kurš sāk braukt ar automašīnu, netiek dots jauns "Mercedes Benz" spēkrats, bet piešķirts pieticīgāks braucamrīks. "Mēs plānojam, ka šīs mehanizācijas platformas kalpos Latvijas aizsardzībai nākamos 20 gadus," piebilda Pabriks.
 
Ņemot vērā, ka AM pirks lietotu transportu, visdrīzāk, pirkums tiks noformēts starpvaldību līguma ietvaros, līdz ar to varēs vienoties par maksājuma grafikiem, aģentūrai LET pastāstīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts. Pašreizējās vajadzības rāda, ka Kājnieku brigādei nepieciešamas kāpurķēžu bruņumašīnas, taču precīzas vienības vēl tiks izpētītas.
 
Sarunas par pirkumu plānots veikt ar Eiropas un NATO valstīm, norādīja Sārts.