10 gadus pēc iestāšanās NATO aizsardzības ministram aizvien satraukums par neatbilstošu finansējumu nozarei

Šis ir viens no secinājumiem, kas Vējonim radies pēc pagājušajā nedēļā apmeklētās Eiropas Savienības (ES) neformālās aizsardzības ministru sanāksmes.

Ministra padomnieks Andis Jēkabsons aģentūru LETA informēja, ka aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē viena no centrālajām diskusiju tēmām bija vienotā Eiropas drošības un aizsardzības rīcībpolitika.

Eiropas Savienības (ES) valstis ir vienojušās, ka vienota drošības un aizsardzības rīcībpolitika ir svarīgs savienības ārpolitikas instruments līdzās diplomātijai, ekonomiskai attīstībai un savstarpējai sadarbībai. Kopš 2003 .gada ES ir nosūtījusi savus karavīrus apmēram 30 dažādās militārās misijās un operācijās visā pasaulē.

ES dalībvalstis par vienotu drošības un aizsardzības rīcībpolitiku ir vienojušās, apzinoties, ka, pirmkārt, neviena no ES valstīm nav spējīga nodrošināt savas valsts drošību un aizsardzību vienatnē. Otrkārt, mūsdienu pasaules apdraudējumi ir reāli, un bruņoto spēku potenciāls joprojām ir starptautisko attiecību līdzsvara daļa.

Vējonis atgādina, ka drošība ir ikvienas valsts augstākā prioritāte.

Bez drošības nav iespējama valsts ekonomiskā attīstība, taču drošības īstenošanai nepieciešamas arī atbilstošas izmaksas.

"Laikā, kad pat bagātākās ES valstis atzīst, ka aizsardzības tehnoloģiju izmaksas tikai pieaug, bet aizsardzības budžeti sarūk, tāpat kā samazinās investīcijas drošības un aizsardzības tehnoloģiju jomās, Latvijai ir īpaši rūpīgi jāizsver savu bruņoto spēku attīstība. Mums jābūt pilnvērtīgiem ES drošības un aizsardzības partneriem. Ne lielākajiem vai bagātākajiem, bet spēcīgākajiem un profesionālākajiem tajās aizsardzības jomās, kuras esam izvēlējušies par prioritārām. Latvijai ir jānostiprina sava vieta ES kaujas grupās un NATO Reaģēšanas spēkos, mums jāatbalsta savi zinātnieki pielietojamos pētījumos un Latvijas uzņēmumi aizsardzības spēku apgādē," uzsver Vējonis.

Vienlaikus ministrs norāda, ka Latvija kā NATO dalībvalsts šogad atzīmēs desmito gadadienu kopš dalības šajā svarīgajā kolektīvās drošības organizācijā, taču diemžēl visus minētos gadus tā nav spējusi nodrošināt finansējumu aizsardzības jomai 2% apmērā no IKP. Latvijas budžetā aizsardzībai atvēlētā finansējuma līkne ir lejupslīdoša, proti, pagājušajā gadā tie bija 0,97% no IKP, šogad - 0,91%, nākamgad tie būs 0,87%, bet 2016. gadā - tikai 0,81% no IKP.

"Es aicinu pievērst budžetam vislielāko uzmanību, jo atbilstoša finansējuma nodrošināšana aizsardzībai nozīmē ne tikai starptautisko saistību izpildi. Tās vienlaikus ir arī Latvijas valsts rūpes par mūsu karavīriem, nodrošinot viņiem atbilstošas kaujas spējas un drošību starptautiskajās misijās," norāda Vējonis.

Aizsardzības ministrs ir pārliecināts, ka Latvijas drošības un aizsardzības stiprināšanai jābūt vienai no valdības prioritātēm. Lēmumu pieņemšana par valsts aizsardzību un drošību esot politiskās gribas jautājums. Pēc lēmumiem ir jāseko reāliem darbiem, kuri nostiprina katras dalībvalsts un arī ES kopējo drošību, uzskata Vējonis. Pēc viņa teiktā, Latvijas tauta savu izvēli piederēt Eiropas telpai ir izdarījusi, tagad jāpilda sava saistību daļa.

Latvija pievienojās NATO 2004. gada 29. martā.