Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un Ministru prezidente Laimdota Straujuma 4. martā tikšanās laikā vienojās, ka tiks meklēti papildu līdzekļi, lai pakāpeniski palielinātu Latvijas aizsardzības budžetu. Šogad budžets netiks mainīts, lai piešķirtu papildu finansējumu aizsardzībai.
Meklēs līdzekļus, lai turpmākajos gados pakāpeniski palielinātu Latvijas aizsardzības budžetu
Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka pašreizējā aizsardzības budžeta tendence samazināties kaitē Latvijas drošībai.
"Aizsardzības ministrija, apzinoties Latvijas budžeta iespējas, nepieprasa tūlītēju budžeta pieaugumu 2% apjomā no Latvijas iekšzemes kopprodukta, bet gan mērķtiecīgu valsts politiku, kas paredz stabilu un pakāpenisku finansējuma palielināšanu līdz 2020. gadam," norāda R.Vējonis.
"Ir ļoti svarīgi nesamazināt procentuālo intensitāti, kādu mēs atvēlam aizsardzībai," žurnālistiem uzsvēra L.Straujuma. Premjerministre ir iepazinusies ar aprēķiniem nākamajam gadam, un, ja tiek saglabāts tikpat liels procentuālais apmērs no iekšzemes kopprodukta, nākamgad tie ir vēl papildu desmit miljoni eiro klāt, informēja valdības vadītāja.
Ja izdevumi aizsardzībai tiek palielināti, tad ir jāmaina valsts budžets attiecībā uz citām nozarēm. Taču iepriekšējā valdība jau ir izstrādājusi plānu, kā turpmākajos gados panākt, ka Latvijas finansējums NATO sasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta.
"Tas ir solidaritātes jautājums nesamazināt īpatsvaru," uzsvēra Straujuma. Viņa gan piebilda, ka patlaban papildu desmit miljoni nākamā gada budžetā ir iezīmēti, vēl neredzot kopējo fiskālo telpu.
Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis norādījis, ka aizsardzības budžets ir jāpalielina uz ekonomiskās izaugsmes rēķina, neliekot ciest sociālajai, medicīnas un citām svarīgām jomām.
Politiķis skaidroja, ka šogad vai nākamgad nevar aizsardzībai uzreiz atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jo tas nozīmētu naudas atņemšanu kādai citai sfērai, kas varētu novest pie iekšēju drošības risku rašanās.
A.Latkovskis norādīja, ka pašlaik, kad Krievijas puse demonstrē spēku, nepieciešams skaidri apzināties riskus valsts drošībai un aizsardzībai. Līdz ar to aizsardzībai ir jābūt prioritātei ne tikai nākamā gada kontekstā, bet ir jāskatās, ko varam darīt jau šogad.
Mūsu valsts pastiprināti iegūst aizsardzībai nepieciešamo informāciju un kopā ar Lietuvu un Igauniju ir iedarbināta Baltijas štāba darbība, informēja komisijas priekšsēdētājs.
Pagājušajā nedēļā NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, tiekoties ar R.Vējoni, pauda bažas par Latvijas iespējām sasniegt solītos 2% aizsardzības izdevumu no Latvijas iekšzemes kopprodukta līdz 2020. gadam, jo līdzšinējās budžeta veidošanas tendences liecina par pretējo.
Aizsardzības budžeta jautājumi tika pārrunāti arī jaunāko Ukrainas notikumu kontekstā.
Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.
Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.
Rietumvalstis nosodījušas Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā, kas, pēc analītiķu novērtējuma, var izraisīt nopietnāko starptautisko krīzi kopš Padomju Savienības sabrukuma.