Eiropas Komisija projektā „Putni Ādažos” ieguldīs 769 000 eiro

Eiropas Komisijas kopējais līdzfinansējums ir 769 000 eiro, Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija projektā ieguldījusi 326 000 eiro, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) – 362 000 eiro, savukārt pārējo partneru kopējais ieguldījums projektā būs 81 000 eiro.

Projektā kā partneri piedalās Sējas novads, Latvijas valsts meži, Latvijas ornitoloģijas biedrība un Nacionālie bruņotie spēki (NBS).

Projekta laikā no 2014. līdz 2017.gadam aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”, kura lielāko daļu aizņem Ādažu poligons, 1620 ha platībā atjaunos virsājus, mežus un augsto purvu – dzīvesvietas Eiropā retajam rubenim, vakarlēpim, zaļajai vārnai, sila cīrulim, stepes čipstei, purva tilbītei un brūnajai čakstei.

Projekta ietvaros veiktie dabas aizsardzības pasākumi vienlaikus nodrošinās militārā poligona efektivitāti – notiks krūmāju izciršana, klajās ainavas atjaunošana un reljefa dažādošana.

Jau 2006.-2009.gadā projektam „Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana militārajā poligonā un Natura 2000 teritorijā “Ādaži”” aizsardzības sistēmas nekustamo īpašumu apsaimniekotājs piesaistīja 50% no projekta izmaksām - Eiropas Komisijas finansējumu 401 000 eiro apmērā. 

LIFE+ projekta „Putni Ādažos” ietvaros notiks dabiskās vides uzturēšanas un atjaunošanas, kā arī pētniecības darbs, lai palīdzētu Eiropā retām putnu sugām.

Projekta ietvaros par apmēram 0.4 miljoniem eiro iegādāsies militārā poligona uzturēšanai nepieciešamo tehniku - ugunsdzēsības aprīkojumu, skenerus nesprāgušās munīcijas neitralizēšanai un teritorijas attīrīšanas tehniku.  

Aizsargājamo ainavu apvidū „Ādaži” 1100 ha platībā atjaunos aizaugušus virsājus – ligzdošanas un barošanās vietas rubenim, vakarlēpim, zaļajai vārnai, sila cīrulim, stepes čipstei un brūnajai čakstei, izcērtot kokus un krūmus, pļaujot, veicot kontrolētu dedzināšanu un augsnes virskārtas noņemšanu. 

500 ha platībā atjaunos dabisko ūdens režīmu nosusināšanas ietekmētajā Rampas purvā, kas ir viena no labākajām rubeņa ligzdošanas vietām Latvijā, šeit arī ligzdo un barojas dzērve, purva tilbīte un vakarlēpis.

Lai veicinātu boreālo mežu atjaunošanos, veiks meža zemsedzes kontrolētu dedzināšanu 20 ha platībā – Latvijā tā joprojām ir jauna un inovatīva dabas apsaimniekošanas metode, ko citās Eiropas valstīs izmanto jau gadu desmitiem.

Ārkārtīgi retās zaļās vārnas saglabāšanai ainavu apvidū izvietos būrus ligzdošanai un īpašus sēdkokus barības atrašanai.

Tāpat izvērtēs militāro mācību ietekmi uz sugām un to dzīvesvietām un izstrādās ieteikumus dabai draudzīgai militāro mācību plānošanai. Projektā plānoti arī dažādi karavīru un plašākas sabiedrības izglītošanas pasākumi.

Aizsargājamo ainavu apvidus „Ādaži” iekļauts Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA 2000 un ir putniem starptautiski nozīmīga vieta.

Pateicoties ilgstošām militārām mācībām, šeit izveidojusies reti sastopama atklāta ainava, kas piemērota vismaz 22 Latvijā un Eiropā aizsargājamu putnu sugu ligzdošanai. Tomēr teritorijā nepieciešams veikt apsaimniekošanas pasākumus, galvenokārt – mazināt aizaugšanu, lai ilgtermiņā vienlaikus nodrošinātu militārajām mācībām nepieciešamo klajo ainavu un saglabātu dabas vērtībām piemērotu vidi.

Aizsargājamā teritorija izveidota 2004. gadā un aizņem 10 150 ha platību, kuras lielāko daļu aizņem Ādažu poligons.

Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki konsekventi apsaimniekošanai pieejamā budžeta ietvaros īsteno vides un dabas aizsardzības pasākumus, it īpaši bijušās PSRS armijas piesārņoto teritoriju sanāciju.

2002. gadā 32 no bruņotajos spēkos izmantotajām bijušām PSRS karabāzēm tika iekļautas valsts „Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā”. 2014. gadā to skaits ir samazinājies līdz 17.

Apjomīgākie darbi veikti Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē. 2013. gadā pabeigti vairākus gadus ilgušie sanācijas darbi bijušā degvielas pārkraušanas termināla vietā, kur bijušās padomju armijas atstātais piesārņojums aizņēma gandrīz 3,46 ha.