NATO finansējums un tā nozīme Latvijā

Šis raksts tuvāk pievērsīsies tieši pēdējam aspektam – tiešajiem dalībvalstu maksājumiem NATO budžetā, kā tie tiek izmantoti un ko tas nozīmē mūsu valstij.

NATO valodā budžets tiek dēvēts par kopējo finansējumu. Tas ir unikāls mehānisms, kas praktiskā veidā stiprina Alianses solidaritāti un dalībvalstu vienotību, sniedzot iespēju īstenot organizācijas noteiktos uzdevumus un prioritātes.

NATO finansējums

NATO finansējumu veido visu dalībvalstu veiktās ikgadējās iemaksas, un vidēji gadā tas sastāda ap 2,3 miljardiem eiro. Ikgadējās iemaksas tiek izmantotas vairākiem mērķiem, tai skaitā, NATO drošības investīciju programmas finansējumam, militārās komandstruktūras un ierēdniecības jeb starptautiskā sekretariāta darbības nodrošināšanai, NATO operāciju budžetam, kā arī Alianses Sauszemes novērošanas sistēmas (AGS) uzturēšanas izmaksas, kuras ieviešanu ir paredzēts pabeigt 2018. gadā.

Pēdējos gados NATO ir pieredzējusi virkni reformu, lai organizācija atbilstu arī mūsdienu ekonomiskajām realitātēm: ir reformēta NATO komandstruktūra, apvienotas NATO aģentūras, proporcionāli pārdalīta finansiālā atbildība par komandstruktūras uzturēšanu dalībvalstīs, un tiek analizēti veidi, kā koordinētāk un ekonomiski izdevīgāk nodrošināt NATO iekšējos pakalpojumus.

Pirms gada, balstoties uz 2012. gada NATO samitā Čikāgā uzdoto, NATO dalībvalstis veica kopējā finansējuma principu pārskatīšanu, vētījot, vai veids un mērķi, kā Alianse izmanto dalībvalstu veiktās iemaksas, ir atbilstošs mūsdienu stratēģiskajai drošības videi un tās prasībām. Šajā pārskatā uzmanība galvenokārt tika pievērsta vienai konkrētai NATO finansējuma sadaļai – NATO Drošības investīciju programmai, un tam, kā minētā programma finansē komandstruktūras un dalībvalsts militāro spēju stiprināšanu.

Investīciju programma atbalsta NATO stratēģisko pavēlniecību uzdevumus, nodrošinot dažādas atbalsta funkcijas, tai skaitā komandvadību, sakaru un informācijas aprīkojumu un programmatūru, izlūkošanas spējas, ēkas un aprīkojumu mācībām un treniņiem. Programma atbalsta kritiski nepieciešamo lidlauku, degvielas sistēmu un ostu izbūves, kas nepieciešamas izvērsto spēku atbalstam.

Militāro spēju projektus īsteno gan dalībvalstis, gan NATO aģentūras, no kurām dominējošā ir NATO Komunikāciju un informācijas aģentūra. Pēdējos desmit gados NATO Drošības investīciju programma izlieto 600 - 700 miljonus eiro gadā. 2013. gada būtiskākais secinājums - esošajiem kopējā finansējuma pamatprincipiem jāpaliek nemainīgiem, tomēr vienlaikus ir veicami praktiski soļi, kas ļautu stiprināt NATO spēku savstarpējo savietojamību un to spēju izvērsties, efektīvāk veikt kopējas mācības un atbalstīt kopējās izlūkošanas, novērošanas un izpētes spējas stiprināšanu.

Latvijas maksājumi NATO

Latvijai noteiktā iemaksas summa NATO kopējām finansējumam kopš 2005. gada balstās uz NATO apstiprinātu formulu, kas ņem vērā iepriekšējo gadu valsts nacionālo kopproduktu. Piemēram, Latvijas iemaksas apjoms 2014.-2015. gadam tiek noteikts, balstoties uz Pasaules Bankas datiem par Latvijas nacionālā kopprodukta kritumu vai pieaugumu 2010. – 2011. gadā.

Latvijas gadījumā šis iemaksu apjoms ir salīdzinoši niecīgs – šobrīd Latvija iemaksā tikai 0,13% no visiem kopējiem NATO ikgadējiem izdevumiem.

Minētā summa pat ir samazinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējo divu gadu periodu, kad Latvija iemaksāja 0,14 % no kopējiem NATO izdevumiem.

Ja salīdzinām sevi ar citām dalībvalstīm, tad ASV maksā vairāk nekā 20% no kopējiem maksājumiem, Lielbritānija ap 10%, Vācija ap 15%, Norvēģija – 1,5 %.

Tādējādi Latvijas iemaksas NATO budžetā ir vienas no mazākajām.

Jāatzīmē, ka no visu 28 dalībvalstu kopējiem aizsardzības izdevumiem NATO budžets sastāda ne vairāk kā 0,5%, tātad salīdzinoši mazs finansējums šīs būtiskās Ziemeļatlantijas drošības alianses uzturēšanai.

NATO finansējuma nozīme Latvijā

Latvijas aizsardzības sistēmai visinteresantākā ir NATO drošības investīciju programma, kas finansē tās spējas, kuras dalībvalstis ir apstiprinājušas par nepieciešamām NATO kopējai drošībai, t.i., pastāv militārā prasība, un, kuras kopējā kontekstā ir pārāk dārgas, lai tiktu attīstītas individuāli (no angļu valodas „over and above” princips).

Te būtu noderīgi arī norādīt, ka NATO neizmanto kopējo finansējumu, lai pirktu militāro spēju platformas, proti, kuģus, tankus u.c., jo tā ir katras dalībvalsts individuāla izvēle un atbildība. Savukārt kopējām militāro spēju platformu iegādēm, kā tas ir bijis NATO Agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas (AWACS) un Alianses Sauszemes novērošanas sistēmas (AGS) gadījumā, NATO izmanto multinacionālo finansējumu. Tas nozīmē, ka konkrēto militāro spēju iegādājas tikai tās dalībvalstis, kas izdara šādu izvēli.

NATO spēju projektu attīstība

Viens no redzamākajiem NATO ieguldījumiem Latvijas aizsardzības spēju attīstībā ir Lielvārdes militārā lidlauka būvniecība.

Lidlauks nodrošinās pilnvērtīgu infrastruktūru gan meklēšanas un glābšanas darbu veikšanai, nelaimē nonākušu cilvēku evakuācijai, cietušo un slimnieku pārvietošanai, ugunsgrēku dzēšanai no lidaparātiem, gan arī kalpos kā atbalsts gaisa telpas patrulēšanas operācijām un Latvijas kā uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanai. Līdzīgi projekti tiek īstenoti gandrīz visās jaunajās NATO dalībvalstīs.

Minētais projekts tika uzsākts 2005. gadā, un šogad tuvojas nobeigumam.

Latvija lidlauka būvniecībai kā līdzfinansējumu no NATO kopumā saņems gandrīz 31 miljonus eiro, turklāt lielu daļu no projektiem Lielvārdes lidlauka būvniecībā ir īstenojuši Latvijas uzņēmēji.

Paralēli pašlaik tiek strādāts pie nākamā NATO investīciju projekta uzsākšanas – vienotas NATO Gaisa komandvadības sistēmas (ACCS) ieviešanas Latvijā. Minētās komandvadības sistēmas ieviešana NATO notiek pakāpeniski jau ilgāku laiku. Savukārt dalībvalstīs, kas pievienojās pēc 2004. gada, ACCS ieviešanu plānots pabeigt līdz 2018.-2020. gadam.

Iespējas uzņēmējiem

Lai arī Latvijai nav tādu apmēru aizsardzības industrijas, kāda ir ASV, Francijai vai Lielbritānijai, arī mūsu valsts uzņēmējiem ir iespējas kļūt par NATO iepirkumu tirgus spēlētājiem.

Latvijas uzņēmēji var piedalīties NATO finansētajos un dalībvalstu vai NATO aģentūru īstenotajos, galvenokārt, būvniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektos gan NATO teritorijā, gan operāciju rajonos.

Lai piedalītos, uzņēmējiem jāveic vairākas praktiskas darbības: jāreģistrējas NATO aģentūru datu bāzēs, kas būtiski atvieglo dalību izsludinātajos iepirkumu konkursos; aktīvi jāseko līdzi NATO spēju attīstības procesam, kā arī jāpiedalās NATO iepirkumu aģentūru rīkotajās industriju dienās, kas potenciāli ļauj meklēt sadarbības partnerus un, iespējams, sākotnēji kļūt par apakšuzņēmējiem kādam lielākam un pieredzējušam citas valsts uzņēmumam.

Pēc Aizsardzības ministrijas datiem, NATO Atbalstu aģentūras datubāzē šobrīd ir reģistrēti 74 Latvijas uzņēmumi, savukārt vienā no lielākajām NATO kopējā finansējuma izmantotājām - NATO Komunikāciju un informācijas aģentūrā ir reģistrēti tikai divi Latvijas uzņēmumi. Te jāpiemin, ka līdz 2013. gada nogalei tikai viens Latvijas uzņēmums bija reģistrējies minētajā NATO aģentūrā.

Tomēr situācija pakāpeniski uzlabojas. Par to visspilgtāk liecina 2013. gada 8. martā izveidotā Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, kas ir devusi Aizsardzības ministrijai noderīgu sadarbības partneri. Minētā federācija 2013. gada decembrī apmeklēja NATO, tikās ar abu aģentūru: NATO Atbalsta aģentūras un NATO Komunikāciju un informācijas aģentūras pārstāvjiem, diskutēja par aģentūru atbalstītajiem militāro spēju attīstības virzieniem, iepirkuma procedūrām un nākotnes sadarbības iespējām. Šāda konsolidēta dialoga uzsākšana ir ļoti būtiska, jo vienlaikus sniedz arī Latvijas pārstāvjiem NATO strukturētāku iespēju atbalstīt un konsultēt Latvijas uzņēmējus.*