Aizsardzības ministrs aicina spert konkrētus soļus aizsardzības budžeta pieauguma nodrošināšanai

Šā gada 12. jūnijā Saeimas deputāti 1. lasījumā pieņēma likumprojektu „Valsts aizsardzības finansēšanas likums”, kas paredz pakāpenisku aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2020. gadam. Lai gan atbalstītajā likumprojekta redakcijā ir pausta apņemšanās līdz minētajam termiņam palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tajā nav noteikts, kāda veidā šādu finansējuma apmēru ir plānots sasniegt.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Jānim Reiram ir nosūtījis vēstuli ar priekšlikumiem minētā likumprojekta izskatīšanai Saeimā 2. lasījumā, kuros piedāvāts veids, kā nodrošināt pakāpenisku aizsardzības budžeta pieaugumu turpmāko sešu gadu laikā.

R. Vējonis vēstulē uzsver, ka notikumi Ukrainā ir radījuši starptautiskās drošības precedentu, kad ar militāra spēka palīdzību tiek īstenotas valsts ģeopolitiskās ambīcijas, radot draudus Eiroatlantiskās telpas drošībai un stabilitātei. Krievijas īstenotā politika ir radījusi lielāko drošības izaicinājumu Eiropā kopš Aukstā kara beigām, ilgtermiņā negatīvi ietekmējot reģiona drošību un liekot daudz nopietnāk attiekties pret valsts aizsardzību.

Šī situācija tikai vēlreiz apliecina, ka Latvijai ir jābūt spējīgai ne tikai deklaratīvi pildīt starptautiskās saistības, bet arī īstenot reālas darbības, tostarp ik gadu paredzot konkrētus soļus pakāpeniskam aizsardzības nozares finansējuma pieaugumam,” norāda ministrs.

Vēstulē deputātiem tiek atgādināts, ka pašreizējais Latvijas aizsardzības budžets nav ilgtspējīgs un nenodrošina pārdomātu un mērķtiecīgu valsts aizsardzības stiprināšanu. Pretēji paustajai apņemšanās palielināt aizsardzības finansējumu, realitātē ir noticis pretējais – 2014. gadā prognozētais valsts aizsardzības budžets ir 0,93% no IKP ar tendenci turpmākajos gados pat samazināties – 2015. gadā 0,88% no IKP, bet 2016. gadā - 0,82% no IKP. 

Latvija šajā ziņā krietni atpaliek no citām reģiona valstīm. Igaunija un Polija jau šobrīd aizsardzības budžetam atvēl ap 2% no IKP. Savukārt Lietuvas politiskās partijas ir parakstījušas līgumu par ikgadēju aizsardzības budžeta palielināšanu par 0,2% no IKP un Lietuvas valdība jau šogad apstiprinājusi papildu 37,77 miljonu eiro piešķiršanu aizsardzības nozarei, ar mērķi sasniegt 2% no IKP 2020. gadā.

Nenodrošinot pakāpenisku aizsardzības nozares finansējuma pieaugumu jau 2015.gadā, Latvijai nebūs iespējams īstenot pārdomātu un pašreizējai drošības situācijai atbilstošu spēju attīstību, kā arī tiks dots negatīvs signāls sabiedrotajiem. „Militāro spēju attīstība ir ilgtermiņa process, kas nevar tikt īstenota pēkšņi, brīdī, kad tas ir nepieciešams.

Aizsardzības budžeta nodrošināšana 2% no IKP apmērā nav tikai iedomāta NATO prasība, bet gan akūta nepieciešamība, lai nodrošinātu valsts aizsardzību, tādējādi sekmējot arī valsts stabilitāti un izaugsmi”, norāda ministrs.

R. Vējonis pauž pateicību Saeimas deputātiem par līdzšinējo atbalstu aizsardzības finansējuma jautājuma aktualizēšanā un likumprojekta virzīšanā izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka pašreizējā likumprojekta redakcija ir krasi atšķirīga no ministrijas iepriekš iesniegtā piedāvājuma un nerada pārliecību par reālu apņemšanos pildīt starptautiskās saistības un politisko apņemšanos. Tādēļ aizsardzības ministrs ir iesniedzis priekšlikumus likumprojekta „Valsts aizsardzības finansēšanas likums” redakcijai 2. asījumā, kuros piedāvā nodrošināt pakāpenisku budžeta palielināšanu līdz 2020. gadam pēc šāda plāna:

1) 2015. gadā – ne mazāku kā 1,1 % no attiecīgajam gadam prognozētā IKP;
2) 2016. gadā – ne mazāku kā 1,2 % no IKP;
3) 2017. gadā – ne mazāku kā 1,4 % no IKP;
4) 2018. gadā – ne mazāku kā 1,6 % no IKP;
5) 2019. gadā – ne mazāku kā 1,8 % no IKP;
6) 2020. gadā un turpmākajos gados – ne mazāku kā 2 % no IKP.

"Krīze Ukrainā ir brīdinājuma signāls, kas Latvijai ir jāuztver nopietni, un ir jāpieņem tālejoši lēmumi, kas stiprina mūsu valsts drošību.

Adekvāta valsts aizsardzības finansējuma nodrošināšana ir Latvijas valsts pastāvēšanas pamats un mūsu atbildība sabiedrības un sabiedroto priekšā, kuri jau ar konkrētiem praktiskiem soļiem ir snieguši ieguldījumu Latvijas drošībā”, uzsver R. Vējonis.