Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija izveido Apvienotos reaģēšanas spēkus

Parakstot dibināšanas saprašanās memorandu, Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons uzsvēra jaunizveidoto spēku nozīmi, kas sniegs iespēju septiņām valstīm kopīgi reaģēt uz dažādiem starptautiskajiem izaicinājumiem. M. Falons norādīja, ka līdz ar saprašanās memoranda parakstīšanu, valstis var uzsākt savstarpējās apmācības un integrāciju, dalīties ar zināšanām, spējām un resursiem.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons uzsvēra Apvienoto reaģēšanas spēku nozīmi Latvijai:

“Ir būtiski, ka mūsdienu drošības izaicinājumu apstākļos, tiek veidotas kopējās spējas un stiprināta spēku savietojamība. Šī Lielbritānijas iniciatīva apliecina tās iesaisti un gatavību kopīgi stiprināt Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona drošību.”

Tāpat valsts sekretārs uzsvēra, ka līdz ar saprašanās memoranda parakstīšanu, valstis uzsāk nopietnu darbu pie Apvienoto reaģēšanas spēku izveides, lai tie tiktu pilnībā izveidoti līdz 2018. gadam.

“Šobrīd, kad pasaulē ir lielāka nenoteiktību un pieaugoši draudi, ir būtiski, ka Lielbritānija uzņemas vadošo lomu Apvienoto reaģēšanas spēku izveidē. Balstoties uz mūsu apņemšanos NATO samitā, šis apliecina mūsu saistības krīžu pārvaldībā un kolektīvajā drošībā,” uzrunājot klātesošos parakstīšanas ceremonijā, norādīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs M.Falons.

Tāpat viņš uzsvēra kopējās pieredzes un zināšanu nozīmi: “Kopā mēs esam stiprāki, un esam vienojušies apvienot spēkus, kad tas būs nepieciešams.  Šie spēki ļaus Lielbritānijai un mūsu sabiedrotajiem dalīties zināšanās, spējās un resursos, kā arī apliecinās mūsu spējas ātri izvietoties, būt elastīgiem un integrētiem apvienotajiem spēkiem.”

Tiek plānots, ka Latvija kopējiem spēkiem deleģēs rotas līmeņa apakšvienību, integrējot to Lielbritānijas kaujas grupas sastāvā. Lai pilnvērtīgi iekļautos Apvienotajos reaģēšanas spēkos, Latvijas karavīriem būs jāiziet divpusējas un daudzpusējas apmācību un vingrinājumu programmas, lai panāktu maksimālu ciešu sadarbības un savietojamības līmeni ar sabiedroto spēkiem, kas ir kritiski svarīgi augstas reaģēšanas standartu izpildei.

Apvienotie reaģēšanas spēki ir augstas gatavības spēki, kas spēs ātri reaģēt uz jebkuru krīzi, jebkurā vidē, un būs spējīgi īstenot pilna spektra operācijas un reaģēt uz jebkuras krīzes attīstību, lai novērstu tās iespējamo eskalāciju. Lielbritānija veidos Apvienoto reaģēšanas spēku kodolu, tajā pašā laikā spēku struktūra tiek veidota elastīga, lai varētu piesaistīt partnervalstis, balstoties uz to vēlmi iesaistīties konkrētajās operācijās. Valstu iesaiste operācijās norisināties uz brīvprātības principa.

Apvienoto reaģēšanas spēku mērķis ir izveidot ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, kuri spētu reaģēt uz jebkāda veida konfliktiem, tai skaitā piedalīties ANO, NATO un Eiropas Savienības operācijās. Tajā pašā laikā iniciatīvas pamatā ir vēlme turpināt pilnveidot starptautiskajās operācijās iegūto pieredzi un savstarpējo savietojamību.

Ministru kabinets 2014. gada 2. septembrī apstiprināja Aizsardzības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojums par Nacionālo bruņoto spēku dalību Apvienotajos reaģēšanas spēkos, kas deva aizsardzības ministram tiesības parakstīt nodomu protokolu par iniciatīvas izstrādi. NATO samitā Velsā 2014. gada 4. septembrī septiņas valstis parakstīja nodomu protokolu par Lielbritānijas vadīto Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi.