14. maijā Briselē aizsardzības ministrs Artis Pabriks parakstīja Eiropas Aizsardzības aģentūras Programmas vienošanos par pārrobežu pārvietošanās atļauju procedūru optimizēšanu Eiropā, Latvijai kļūstot par vienu no 23 programmas dalībvalstīm. Programmas mērķis ir veicināt efektīvu bruņoto spēku kustību un sekmēt militāro mobilitāti robežšķērsošanas procesā. Programmai ir būtiska loma Eiropas Komisijas 2018. gadā sagatavotā Militārās mobilitātes plāna ieviešanā. Vienlaikus militārā mobilitāte ir viens no ES un NATO sadarbības prioritārajiem virzieniem.
Latvija pievienojusies jaunai ES militārās mobilitātes programmai
Programmas vienošanās ir pamatdokuments, pamatojoties uz kuru dalībvalstis izstrādās divas Tehniskās vienošanās par sauszemes un gaisa telpas robežšķērsošanas atļaujām, lai harmonizētu un vienkāršotu procedūras un vienotos par optimāliem risinājumiem bez papildu birokrātiskā sloga, kā arī novērstu darbību dublēšanos ar NATO robežšķērsošanas procedūrām.
Kā informē Eiropas Aizsardzības aģentūra, Tehnisko vienošanos izstrādi paredzēts pabeigt līdz 2020. gadam, un tās attieksies uz pārvietošanos pa zemi, tostarp, ceļiem, dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem, kā arī gaisa telpu, tostarp, distances vadības lidaparātu sistēmas platformām, iznīcinātājiem un helikopteriem.
Militārā mobilitāte ir pasākumu un tehnisku parametru kopums, kas veicina spēju nogādāt militāro tehniku, personālu un tam nepieciešamos materiāltehniskos līdzekļus vajadzīgajā vietā un laikā sabiedroto valstu, NATO un ES operacionālajām vajadzībām.
Militārās mobilitātes jautājumi NATO un ES dienaskārtībā nonāca 2016. gada otrajā pusē, kad NATO Varšavas samita lēmumu kontekstā bija redzams, ka atturēšanas pasākumu efektivitāte nebūs pietiekama, ja sabiedrotie nespēs ātri un efektīvi sniegt atbalstu krīzē nonākušajai dalībvalstij, pārvietojot savus spēkus uz krīzes skarto rajonu miera laikā.
“Militārās mobilitātes mērķis ir sekmēt militārpersonu un militāro līdzekļu pārvietošanos ES teritorijā un ārpus tās. Šajā jaunajā programmā par pārrobežu pārvietošanās atļaujām piedalās liels dalībvalstu skaits, un tas parāda nepieciešamību samazināt administratīvo slogu, vienlaikus pilnībā respektējot dalībvalstu suverenitāti”, uzsver Eiropas Aizsardzības aģentūras izpilddirektors Horhe Domeks (Jorge Domecq).
Atbilstoši ES Padomes secinājumiem, pārrobežu pārvietošanās atļauja ir: “militārajiem spēkiem piešķirta atļauja šķērsot robežu, šķērsot valsti, ielidot nacionālajā gaisa telpā un pārlidot pāri valstij vai ienākt nacionālajos ūdeņos.”
Eiropas Aizsardzības aģentūras izstrādātajai jaunajai militārās mobilitātes programmai pievienojušās arī Austrija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehija, Igaunija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Spānija un Zviedrija.
Lietuva ir uzņēmusies vadīt jaunizveidotās militārās mobilitātes programmas Pārvaldības komiteju, kuras uzdevums būs uzraudzīt programmas ieviešanu un sniegt vadlīnijas ekspertu darba grupām, kuras strādās pie tehnisko vienošanos sagatavošanas.
“Mums, kas sargā NATO austrumu robežu, ir īpaši būtiski, ka krīzes gadījumā sabiedroto spēki ar tehniku varētu ierasties, lai sniegtu atbalstu, un tos neaizkavētu birokrātiskas procedūras uz ES dalībvalstu robežām,” uzsver Lietuvas aizsardzības ministrs Raimundas Karoblis.
Latvija atbalsta Lietuvu, tai uzņemoties programmas Pārvaldības komitejas vadību. Arī Latvija, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, ir ievērojami saīsinājusi robežu šķērsošanas procedūras un ir gatava dalīties ar savu pieredzi, aktīvi piedaloties programmas Pārvaldības komitejā un ekspertu grupās.