5. jūnijā Latvijas Kara muzejā, uzsākot diskusiju ciklu par jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādi, norisinājās Aizsardzības ministrijas un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra organizētais seminārs “Ceļā uz jauno Valsts aizsardzības koncepciju”.
Diskusijā par jauno Valsts aizsardzības koncepciju rosina stiprināt Latvijas pašaizsardzības spējas
Semināru atklāja Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks. “Atjaunojot Valsts aizsardzības koncepciju, ir nozīmīgi apkopot esošos jautājumus un ņemt vērā nākotnes jautājumus. Ir svarīgi iekļaut pilsoņu, ekspertu un Saeimas frakciju pārstāvju viedokļus, jo tikai balstoties uz tiem, varam virzīties uz priekšu,” atklājot semināru, norādīja aizsardzības ministrs A. Pabriks.
Kā galvenos virzienus, izstrādājot jaunu Valsts aizsardzības koncepciju, A. Pabriks uzsvēra Nacionālo bruņoto spēku spēju stiprināšanu, pilnveidojot ne tikai Sauszemes spēkus, bet arī Gaisa un Jūras spēkus, stiprinot tehniskās spējas, loģistiku, kā arī apgādes sistēmu.
“Ir ļoti nozīmīgi sadarboties ar mūsu sabiedrotajiem – gan ar tiem, kas atrodas šeit, gan ārpus mūsu robežas. Sniegt atbalstu starptautiskās misijās, parādīt mūsu atbalstu un gatavību sadarboties. Runājot par mūsu valsts iekšējo drošību, visaptveroša valsts aizsardzība ir nozīmīgs attīstības punkts. Ar visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanu apzinām resursus, kas būtu pieejami krīzes situācijas gadījumā. Ko katra organizācija, pašvaldība un indivīds krīzes situācijā var sniegt un kas attiecīgi ir nepieciešams. Ikkatram ir jābūt informētam un gatavam iestāties un aizsargāt savu valsti,” jaunās Valsts aizsardzības kontekstā uzsvēra A. Pabriks.
“Valsts aizsardzība ir visas sabiedrības kopīga lieta un, izstrādājot jaunu Valsts aizsardzības koncepciju, tajā ir svarīgi iekļaut visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, jo valsts aizsardzība ir visas sabiedrības kopīga lieta,” norādīja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, frakcijas “Attīstībai Par” pārstāvis Mārtiņš Staķis.
Saeimas frakciju pārstāvji kā nozīmīgus punktus jaunās Valsts aizsardzības kontekstā minēja Nacionālo bruņoto spēku spēju un kiberdrošības stiprināšanu, militārās mobilitātes veicināšanu, kā arī visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu.
Diskusijas dalībnieki norādīja uz modernajiem drošības izaicinājumiem, kuri jāņem vērā izstrādājot jauno Valsts aizsardzības koncepciju, kā arī izteica viedokli par to, kā stiprināt Nacionālo bruņoto spēku spējas un palielināt sabiedrības sagatavotības līmeni rīcībai krīzes situācijā.
Noslēdzot semināru, aizsardzības ministrs A. Pabriks norādīja, ka Latvijas interesēs ir uzturēt draudzīgas attiecības ar jebkuru valsti, bet ne uz nacionālo interešu rēķina. Un uzsvēra, ka Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku uzdevums ir gādāt par to, lai bruņotie spēki un sabiedrība būtu maksimāli gatava hipotētiskai krīzes situācijai un to veiksmīgi pārvarētu.
Diskusiju par jauno Valsts aizsardzības koncepciju vadīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģijas pētniecības centra vadošie pētnieki Dr. Ieva Bērziņa un Dr. Toms Rostoks.
Diskusiju cikla mērķis ir, iepazīstinot sabiedrību ar koncepcijas pamatnostādnēm, kā arī ieklausoties sabiedrības viedokļos par valsts aizsardzības aktualitātēm, izstrādāt jauno Valsts aizsardzības koncepciju.
Lai izstrādātu pašreizējo Valsts aizsardzības koncepciju, vairākas šādas diskusijas tika rīkotas Latvijas reģionos. Praksi rīkot publiskas diskusijas par Valsts aizsardzības koncepcijas saturu pirms dokumenta sagatavošanas un iesniegšanas Saeimā Aizsardzības ministrija uzsāka 2011. gadā.
Valsts aizsardzības koncepcija ir galvenais aizsardzības nozares plānošanas dokuments, kuru izstrādā, balstoties uz Nacionālo drošības koncepciju un Militāro draudu analīzi.
Valsts aizsardzības koncepcija paredz pasākumus valsts aizsardzības nodrošināšanai miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Koncepcija definē valsts aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus un nosaka galvenos soļus, lai stiprinātu valsts aizsardzību un attīstītu nacionālās spējas.
Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 29. pantu Saeima apstiprina Valsts aizsardzības koncepciju ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava otrā darbības gada 1. oktobrim.