“Visvairāk ceram uz ceļu tīkla sakārtošanu, tomēr nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst solījumus par trokšņu mazināšanu”, tā sarunās ar portālu “Sargs.lv” atzina “Meža Mackeviču” poligona apkārtnes iedzīvotāji. Daudzi atzīst – ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sadzīvot var labi, turklāt no poligona attīstības jāmācās gūt labumu.
Šobrīd poligona “Meža Mackeviči” teritorija aizņem aptuveni desmit hektārus, taču apjomīgāku mācību rīkošanai teritorija ir par šauru. Tāpēc pērnā gada nogalē Aizsardzības ministrija no uzņēmuma “Latvijas Valsts meži” pārņēma 2042,68 hektārus plašas zemes, kuras mācību procesam tika izmantotas jau iepriekš.
Nule Daugavpils novada domē noslēgusies “Meža Mackeviču” lokālplānojuma sabiedriskā apspriešana, kura noteiks poligona teritorijas tālāko attīstību. “Sargs.lv” aptaujātie vietējie iedzīvotāji par poligona attīstību pamatā pauda pozitīvu viedokli, tomēr atzina – problēma varētu būt trokšņi, kuri visticamāk pieaugs, palielinoties mācību intensitātei.
Latvijas drošība ir jāstiprina
“Kaut kas aizsardzības labā jādara ir, lai neatkārtotos 40. gads,”, tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzīst graudu audzētājs Juris Vingris. Viņam piekrīt arī vietējais zemnieks Juris Žuks, kurš pievadceļa izveidei Aizsardzības ministrijai pārdevis daļu sev piederošās zemes, un tagad pats gatavs pievienoties Zemessardzei.
Iedzīvotāji gan atzīst, ka daļa vietējās sabiedrības poligona attīstību aizvien uztver pretrunīgi. Viens no iemesliem – sagaidāmā trokšņu palielināšanās, ar kuru nāksies saskarties vietējiem iedzīvotājiem, pieaugot mācību intensitātei.
J. Vingris ir arī mednieks. Vaicāts, vai šaušana poligonā neatbaidīs meža zvērus, viņš atbild noliedzoši, stāstot, ka, neraugoties uz bruņoto spēku mācībām, viņa sējumos nāk baroties stirnas, aļņi un mežacūkas.
Savukārt lopkopis Staņislavs Baiks stāsta, ka šāvienu trokšņi mājlopus būtiski neietekmē. “Man govis bija no 1990. gada. Te lidoja helikopteri, šāva lielgabali, bet manas govis tikai ēda savu zāli un gulēja. Nekādu problēmu,” viņš saka.
Arī S. Baiks ir to iedzīvotāju vidū, kuri uzskata, ka poligona projekts jāvirza uz priekšu. “Armijai nauda ir. Tur viss ir nolemts. Kartogrāfija ir, ģeodēzija ir. Man personīgi tas netraucē. Lai armija strādā! Armija ir vajadzīga? Ir vajadzīga,” noteic zemnieks.
Cer uz ceļu tīkla sakārtošanu
Karavīri un zemessargi aizvien nokļūšanai “Meža Mackevičos” spiesti izmantot apkārtējo pagastu ceļu tīklu, jo taisnākais ceļš uz poligonu aizvien nav izbūvēts. To atzīst arī poligona priekšnieks kapteinis Aivars Driņģis.
Uz vietējo ceļu tīkla sakārtošanu cer arī vietējie iedzīvotāji. S. Baiks stāsta – ņemot vērā, ka apkārtnē pamatā ir grants seguma ceļi, laikā, kad uz mācībām brauc militārā tehnika, lielākās problēmas sagādā putekļi. “Vasarā nevar izkārt drēbes, atbrauc mazbērni, bet ceļš mums ir blakus mājai. Tāpēc jādomā. Lai uzliek attiecīgās zīmes, vai nolej ar šķidrumu, kas kavē putēšanu,” saka zemnieks.
Jau tuvākajos gados Nacionālie bruņotie spēki piebraukšanai poligonam grasās izbūvēt ceļu no šosejas A6. Turpmāk tas būs vienīgais ceļš, pa kuru uz poligonu tiks pieļauta militārās tehnikas kustība. Šo darbu ietvaros plānots uzbūvēt arī tiltu pār Līksnas upi. Kā stāsta kapteinis A. Driņģis, ražas laikā šo ceļu varēs izmantot arī zemnieki, kuri par to sarunā ar “Sargs.lv” pauda prieku.
“Ja sakārtos apvedceļu, būs tilts pār Līksnas upi un pa to varēs braukt ar lielajām piekabēm līdz 50 tonnām, tad katrs reiss būs par 10 kilometriem tuvāks. Tā būs gan laika, gan naudas ekonomija. [..] Es tā rēķinu, ja 50 reisus taisa, tad 1000 kilometri būs mazāk jābrauc,” saka J. Vingris.
Pozitīvi noskaņota par apkārtnes ceļu sakārtošanu ir arī Vaboles pagasta pārvaldes vadītāja Aina Pabērza. “Ja tiek sakārtota Meža Mackeviču infrastruktūra, šajā gadījumā pievadceļi, tad arī mūsu ceļi tiks sakārtoti. [..] Meža Mackeviču poligonam būs īpašais ceļš. Tiek solīts, ka pašlaik izmantotais ceļš arī tiks sakārtots. Atzīšu godīgi, ceļu problēma Vaboles pagastā ir. Ja šie ceļi būs sakārtoti ar bruņoto spēku palīdzību, tad pārējos ceļus mēs varēsim sakārtot par savu naudu,” viņa saka.
Mazinās applūšanas risku
Aizvien liela problēma poligona apkārtnes zemniekiem ir lauku un ganību applūšana. Vietējais gaļas liellopu audzētājs Vitālijs Mukāns stāsta, ka tuvējā upē pamatīgi savairojušies bebri, kuri no pašu nogāztajiem kokiem izveidojuši vairākus metrus augstus aizsprostus. Netālu no viņa dzīvojošais kaimiņu saimnieks nesen sakārtojis savu meliorācijas sistēmu, tādējādi tagad visi ūdeņi daudz ātrāk nonāk upē un appludina Vitālija platības. Lai gan ar vietējiem medniekiem ir noslēgti līgumi par platību apsaimniekošanu, bebru skaits pietiekamā apmērā ierobežots netiek. “Ja jau poligonu taisīs, tad neviens pa purvu ložņāt negribēs,” noteic Vitālijs.
Arī kapteinis A. Driņģis atzīst – par šo problēmu jau tagad sāktas sarunas lauksaimniekiem, kuru īpašumi robežojas ar poligonu. Viens no poligona attīstības soļiem paredz arī upju un novadgrāvju attīrīšanu no koku sanesumiem un bebru migām.
Drošība pirmajā vietā
Attīstot “Meža Mackeviču” poligonu, īpašu uzmanību plānots pievērst arī drošībai. Kapteinis A. Driņģis atzīst – līdz šim daudzu iedzīvotāju vidū bija izplatīts mīts, ka lādiņi, kuri izšauti mācībās, var nokrist tuvējās saimniecībās vai skart pie Daugavpils esošo lidlauku. Poligona priekšnieks gan uzsver – šādiem mītiem nav pamata.
Kapteinis A. Driņģis gan atzīst – viss poligons apkārtējiem iedzīvotājiem pilnībā slēgts nebūs. Piemēram, vietējo mednieku kolektīvu medību līgumus pārslēgs Valsts militāro objektu un iepirkumu centrs, savukārt sēņotājiem un ogotājiem poligons būs pieejams brīžos, kad tur nenotiks mācības.
Tāpat domāts par skaņas ierobežošanu, ar ko saistīti galvenie iedzīvotāju iebildumi. “Šogad tiek plānots uzsākt darbu pie jaunas modernas šautuves projekta izstrādes. Tuvākajos gados tiks pārbūvēta esošā padomju laika šautuve ar mērķi mazināt skaņas ietekmi uz apkārtni. Papildus tiks uzbūvēti ložu pārtvērēji, lai izslēgtu jebkādus draudus apkārtnei,” stāsta kapteinis A. Driņģis.
Mudina izmantot attīstības iespējas
Līdz ar poligona attīstību Latgales iedzīvotājiem būs iespēja iegūt gan jaunas darba, gan dienesta vietas. Kapteinis A. Driņģis stāsta, ka pirmie pasūtījumi vietējiem uzņēmumiem varētu būt saistīti ar meža teritoriju iekopšanu. Būs nepieciešama stigu tīrīšana un uzaršana ugunsbīstamības mazināšanai, kā arī darba spēks dažādu objektu celtniecībai pašā poligonā.
Arī A. Pabērza uzsver – vietējiem iedzīvotājiem vairāk jādomā par poligona radītajiem plusiem nekā mīnusiem. Poligona teritorijas lokālplānojuma izveide būs pirmais solis. Ko līdz tas būs gatavs, vietējie uzņēmēji varēs sākt plānot mazā biznesa attīstību. Pagaidām cilvēku aktivitāte šajā virzienā nav novērojama.
Tikmēr vietējā Vaboles “Mini Top” veikala vadītāja Anna Pudāne stāsta – veikals ir pirmā no vietām, kura iegūst, ja poligonā notiek aktīvāks mācību process. Ņemot vērā, ka šis ir vienīgais tuvākais veikals, karavīri labprāt to apmeklē, pamatā iegādājoties dažādus našķus.
Viņa arī piebilst – jo vairāk Vabolē karavīru, jo lielāka drošības sajūta.