Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs arī Latvijā šogad tiek prognozēta ekonomiskās izaugsmes samazināšanās, kas automātiski liks tēriņus samazināt arī valdībai. Šajā situācijā nav pieļaujama strauja un vienkāršota aizsardzības izdevumu samazināšana, jo tādējādi tā radītu krīzi ne tikai Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), bet arī virknei Latvijas uzņēmumu, ar ko bruņotie spēki uzsākuši sadarbības projektu. Tā portālam “Sargs.lv” atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Aizsardzības ministrs atzina, ka šonedēļ aizvadītajā NATO dalībvalstu ministru sanāksmē nebija neviena indikācija, ka kāda no dalībvalstīm plānotu samazināt savus aizsardzības izdevumus. Aicinājumu turpināt ieguldīt aizsardzībā vairākkārt uzsvēris arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš norādījis, ka, neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, tādi draudi kā terorisms, kiberuzbrukumi, naidīgas dezinformācijas kampaņas un Krievijas revizionistiskie ārpolitikas centieni aizvien ir aktuāli.
A.Pabriks uzsvēra, ka tieši NBS ir viens no lielajiem pasūtītājiem virknei Latvijas aizsardzības un civilo nozaru uzņēmumu. Šie pasūtījumi kalpo par būtisku dzinuli nozares tālākajai attīstībai. “Ir jābūt tālredzīgiem, lai, samazinot budžetu, defacto mēs ar to neatstātu negatīvu ietekmi arī uz šo industriju izaugsmi,” viņš piebilda.
Aizsardzības ministrs gan norādīja, ka līdzīgi kā citas ministrijas, arī Aizsardzības ministrija nav atrauta no valstī notiekošā, tādēļ jau tagad tiek meklētas iespējas kā ietaupīt līdzekļus, ņemot vērā, ka virkne šogad plānoto pasākumu ir atcelti.
“Mēs taupīsim tur, kur mēs varam taupīt, un mēs cīnīsimies, lai mums nebūtu jātaupa tur, kur mēs nedrīkstam atļauties taupīt,” sacīja A. Pabriks.
Ministrs atzina, ka līdzīgi kā citas krīzes, arī šī ir pārejoša, tādēļ valstī esošās finanšu rezerves jāizmanto pēc iespējas gudrāk, lai Latvijas ekonomika pēc tās iespējami ātri atdzimtu. Tālab jau šobrīd nepieciešama pasūtījumu bāze vietējiem uzņēmējiem, kuri tālāk spētu apgādāt ne tikai NBS, bet ar izstrādātajiem produktiem veiksmīgi startēt eksporta tirgos.
Savukārt, vērtējot iespējamās budžeta izmaiņas, A.Pabriks atzina, ka lineāra budžeta mazināšana, lai aizsardzības nozarei atvēlētie 2% būtu atbilstoši iekšzemes kopproduktam, kas Covid-19 krīzes dēļ būs sarucis, ir nepieļaujama. Ja tas tiktu darīts, ciestu bruņoto spēku kaujas spējas.
A.Pabriks prognozēja, ka diskusijas valdībā un koalīcijā gan par esošo izdevumu samazināšanu, gan nākamā gada valsts budžeta projektu, ko būs ietekmējusi Covid-19 krīze, būs asas. “Es ceru, ka valstiskās intereses un veselais saprāts tomēr ņems virsroku. Ir skaidrs, ka mēs nevaram pieļaut būtisku budžeta samazinājumu absolūtajos skaitļos. Ja tā notiks, NBS gaida ilgtermiņa krīze, ko nebūs iespējams pārvarēt pat tad, kad citas nozares būs atkopušās. Vērtējot no nacionālās drošības perspektīvas, tas nekādā gadījumā nav pieļaujams,” uzsvēra aizsardzības ministrs.