Baltijas aizsardzības ministri ir apņēmības pilni saglabāt līdzšinējo nozaru finansējumu

Nozares politika
Sargs.lv
Mācības
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Baltijas valstīs ir vienāds skatījums uz aizsardzības nozares finansēšanu. Par spīti Covid-19 pandēmijas radītajām grūtībām, visas trīs valstis vēlas saglabāt finansējumu bruņoto spēku attīstībai esošajos līmeņos, tā pēc trīs Baltijas valstu aizsardzības ministru videokonferences portālam “Sargs.lv” atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Viņš stāstīja, ka tikšanās laikā ministri pārrunājuši kopējo situāciju Baltijas valstu bruņotajos spēkos. Par spīti tam, ka katras valsts bruņotie spēki turpina sniegt plašu atbalstu valsts iekšlietu un veselības aprūpes dienestiem, nevienā no valstīm bruņoto spēku kaujas spējas nav samazinājušās.

Ministrs atzina, ka šī tikšanās notikusi pirms gaidāmās Ziemeļvalstu aizsardzības ministru tikšanās un NATO aizsardzības ministru sammita, tādēļ apspriesti gan šo tikšanos saistītie darba kārtības jautājumi, gan pārrunātas attiecības ar sabiedrotajiem, tostarp ASV. Ministri vienojušies, ka, izmantojot nule atvērtās robežas Baltijas valstu starpā, jau drīzumā nepieciešams sarīkot klātienes formāta tikšanos, kurā detalizētāk tiktu pārrunāti jautājumi par bruņoto spēku iepirkumiem, finansējumu katras valsts aizsardzības nozarei un attīstības projektiem.

“Trīs Baltijas valstu aizsardzību nozares šobrīd ir uzņēmušas visai augstu attīstības tempu. Tādējādi mūs ļoti uztrauc iespējamie budžeta ierobežojumi, kuri varētu būt sekas globālajai Covid-19 krīzei. Visu valstu aizsardzības ministrijas šobrīd grib izvairīties no “uzsišanas pa bremzēm” savā attīstībā. Aizsardzības spēju attīstībai ir ļoti liela inerce. Ja tā tiktu apturēta, tad nākamā cikla uzsākšanai būtu vajadzīgi vairāki gadi.”
Pabriks
Aizsardzības ministrs
Artis Pabriks

Vaicāts, vai pārējo noskaņojumu Baltijas valstu valdībās un parlamentos, A. Pabriks uzsvēra, par spīti tam, ka Covid-19 pandēmija ir radījusi problēmas, līdzekļi tās seku mazināšanai aizsardzības nozarēs visticamāk netiks meklēti. “Valda piesardzīgas optimisms, ka aizsāktās programmas tiks turpinātas. Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā un Lietuvā ir līdzīga attieksme un vēlme uzsākto attīstību turpināt,” viņš piebilda.

Kopīgi pieņemtajā Baltijas valstu aizsardzības ministru komunikē teikts, ka tās nepieļaus Covid-19 krīzes pāraugšanu no veselības aprūpes krīzi par drošības krīzi. Savukārt pandēmijas izplatība nav mazinājusi Krievijas radītos konvencionālos un hibrīda draudus. Tādējādi visām trim Baltijas valstīm jāsaglabā augsta kaujas gatavība. Valstu budžetos aizsardzības nozarei jāvelta ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta, kas ir NATO noteiktais finansējuma minimums. Tāpat dalībvalstis aicinātas noturēt esošā finansējuma līmeni aizsardzībai par spīti Covid-19 pandēmijai.

Vienlaikus, uzsvērta NATO īstenotās atturēšanas politikas nozīme, kā arī sadarbība ar ASV kā stratēģisko partneri.

Dalies ar šo ziņu