Ja kāds liks šķēršļus valsts aizsardzības mācības ieviešanai skolās, viņiem ir jāapzinās, ka vienīgā alternatīva ir obligātais dienests visiem - gan sievietēm, gan vīriešiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Viņš gan norādīja, ka ir gatavs "stāvēt un krist" par valsts aizsardzības mācību, kas, viņaprāt, ir pats labākais risinājums.
Ministrs skaidroja, ka patlaban kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju tiek strādāts pie aizsardzības mācības pasniedzēju, instruktoru sagatavošanas. Viņš norādīja, ka šī mācība pagaidām katru gadu iet plašumā uz brīvprātības principa, bet obligāti sāksies 2024.gadā.
Ministrs uzsvēra, ka aizsardzības mācība ir ļoti nozīmīga Latvijas drošībai un attīstībai. "Tā kā mēs esam atteikušies no obligātā iesaukuma, tad šis ir vienīgais veids, kā modernu izaicinājumu priekšā spējam garantēt Latvijas sagatavotību dažādām krīzēm," uzskata ministrs, turklāt, viņaprāt, labāku sagatavotību nekā tur, kur ir obligātais dienests, jo aizsardzības mācība aptvers visu jauno paaudzi.
Runājot par nozares budžetu, ministrs pauda cerību, ka tas arī nākošajā gada saglabāsies vismaz šī gada līmenī. "Jo mēs redzam, ka atšķirībā no finanšu krīzes šeit nav tāda veida jostu savilkšana. Arī pasaulē, visās citās valstīs, ir izvēlēta cita taktika, kas nozīmē iziet cauri šai krīzei un neļaut nokrist ne industrijai, ne ražošanai, ne attīstībai," sacīja politiķis.
Viņš piebilda, ka bruņotie spēki un armija no citām nozarēm atšķiras ar to, ka tā nevar pieteikties Eiropas naudām un arī Covid-19 laikā sniegtā palīdzība "aiziet citām nozarēm, ne mums".
"Līdz ar to mēs ceram, ka vismaz tas pamats tiks mums saglabāts," viņš uzsvēra, piebilstot, ka ar citiem NATO ministriem tiek runāts par plānu nepieļaut aizsardzības budžeta de facto krišanos tad, kad krītas iekšzemes kopprodukts.
Viņš arī sacīja, ka armijas plānos ir daudz iepirkumu. Tostarp ir aktuāls jautājums par bruņota transporta iepirkšanu Zemessardzei un profesionālā dienesta karavīriem. Viņš gan atzina, ka šogad to nevarēs paspēt, jo tas ir ilgtermiņa projekts. Ministrs piebilda, ka priekšroka tiks dota tikai tiem piedāvājumiem, kas nāk kopā ar industriālo investīciju piesaisti.
"Mums vajag darbavietas, mums vajag izaugsmi, mums vajag inovācijas. Līdz ar to tas nav tikai pliks iepirkums, tā ir investīcija Latvijas ekonomikā," uzsvēra Pabriks.