Ar šo Valsts aizsardzības koncepciju darām zināmu, ka arī paši esam gatavi aizsargāt savu valsti, jo tikai tad vajadzības gadījumā palīgā nāks arī sabiedroto spēki, tā intervijā “Sargs.lv” saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Viņš norāda, ka atšķirībā no koncepcijas iepriekšējiem četriem gadiem, šoreiz uzsvars tiek likts uz visaptverošu valsts aizsardzību, kas nozīmē visas sabiedrības gatavību un noturību pret dažādām krīzēm.
Kā norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, iepriekšējā Valsts aizsardzības koncepcija tika pieņemta vien dažus gadus pēc Krimas aneksijas, kad drošības jautājumi ieguva pavisam citu aktualitāti visā Eiropā. Kopš tā laika strauja attīstība notikusi arī Latvijas bruņotajos spēkos, turklāt Latvija šo gadu laikā pievienojusies tām valstīm, kuras aizsardzībai atvēl rekomendētos 2% no iekšzemes kopprodukta.
Lai arī šobrīd no 2014. gada mūs šķir seši gadi, Latvijas austrumu kaimiņš jau palicis nemainīgs, līdz ar to – arī iespējamie draudi. Tāpēc svarīgi ir sniegt atklātu vērtējumu par šī brīža drošības situāciju.
Tajā pašā laikā Aizsardzības ministrija definē, ka Latvijas aizsardzībā ļoti svarīga loma ir arī sabiedroto spēku klātbūtnei mūsu valstī, kas ir tiešākais apliecinājums šo valstu gatavībai atbalstīt Latviju, un ir arī nepārprotams atturēšanas signāls potenciālajam agresoram. Tieši tāpēc jo īpaši svarīgi ir turpināt stiprināt Latvijā izvietoto NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, pilnveidojot šīs vienības spēju atbalstīt Latvijas aizsardzību.
Tikpat svarīgi ir turpināt uzturēt sadarbību ar citiem sabiedrotajiem – ASV kā stratēģisko partneri un citām gan NATO, gan ārpus alianses esošām valstīm.
Kā norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, šajā koncepcijā atšķirībā no iepriekšējo gadu dokumenta skaidri iezīmējas arī visaptveroša valsts aizsardzības loma, jo valsts aizsardzībā nozīme ir ne tikai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, bet visai sabiedrībai kopumā – tās rīcībai un noturībai. J. Garisons atzīst, ka pats svarīgākais ir sabiedrības un katra indivīda psiholoģiskā noturība, jo pretinieks ikdienā dažādiem līdzekļiem, tai skaitā viltus ziņām, mēģina ietekmēt sabiedrības domu un iedzīvotāju prātus.
Viņš piebilst, ka 2019. gadā iesāktais darbs gan ar komersantiem, gan valsts iestādēm, izrunājot un izspēlējot dažādus apdraudējuma scenārijus ir jāturpina, jo jau tagad ir sniedzis labas mācības, padarot noturīgākus pret potenciālām krīzēm nākotnē.
Tāpat J. Garisons atzīst – lai sasniegtu nospraustos mērķus un turpinātu uzsākto attīstību, aizsardzības budžets jāsaglabā vismaz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, nepieļaujot finansējuma lejupslīdi.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Aizsardzības ministrija sagatavojusi Valsts aizsardzības koncepciju turpmākajiem četriem gadiem. Tā ir galvenais aizsardzības nozares plānošanas dokuments, ko izstrādā, balstoties uz Nacionālo drošības koncepciju un Militāro draudu analīzi. Pamatojoties uz Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajiem mērķiem un principiem, tiek izstrādāts Valsts aizsardzības plāns, kas ietver konkrētus pasākumus mērķu īstenošanai. Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Saeima Valsts aizsardzības koncepciju apstiprina ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz savas darbības otrā gada 1. oktobrim.
