Latvijas Austrumu robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kas vienlaicīgi ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža, ir jāstiprina, aprīkojot to ar modernākajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. Tas ir ne tikai drošības, bet arī valsts prestiža jautājums. Par to, tiekoties vienā no Latvijas Austrumu robežas tālākajiem punktiem – Opoļu robežapsardzības nodaļā Ludzas novadā, vienisprātis ir gan Aizsardzības, Satiksmes un Iekšlietu ministri, gan Valsts robežsardzes vadība.
Jau vairākus gadus notiek aktīvs darbs pie Latvijas ārējās robežas stiprināšanas, kuras galvenais uzdevums ir padarīt robežu pārskatāmu, uzlabot sakarus un tehnoloģiju izmantošanu, kā arī stiprināt informatīvo telpu.
Apmeklējot vienu no jaunizbūvētajiem Latvijas-Krievijas valsts robežas posmiem Opoļos Ludzas novadā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, atzīst – Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju stiprināšana ir komplekss projekts, kas padarīs gan Latvijas, gan Eiropas Savienības, gan NATO ārējo robežu par 21. gadsimtam atbilstošu un tehnoloģiski moderni aprīkotu vietu.
Viņaprāt, tas nenoliedzami paaugstinās drošības sajūtu un aizsardzību – gan pret nelegālo migrāciju, gan noziedzību, gan kontrabandu, gan sniegs arī pirmās brīdināšanas iespējas potenciāla Latvijas valsts apdraudējuma gadījumā.
Savukārt VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis portālam “Sargs.lv” stāsta – jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) ieviešana valsts ārējās robežas stiprināšanā ir ne tikai drošības, bet arī valsts prestiža jautājums, jo liecina, ka valsts rūpējas par savu drošību un aizsardzību.
Turklāt Latvijas-Krievijas pierobežas teritorijas aprīkošanā ar jaunākajām tehnoloģijām vairāki projekti jau ieviesti, tādējādi stiprinot arī šo reģionu infrastruktūras un datu apraides līmenī.
Viņš atklāj, ka plānots jaunākās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas integrēt arī pašas robežas stiprināšanā, lai Valsts robežsardze vēl efektīvāk spētu apturēt nelegālos robežšķērsošanas mēģinājumus, kā arī kontrabandas ievešanu Latvijā, kas atstāj negatīvu ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā.
Kā skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs, tiek domāts arī par to, lai šie moderno tehnoloģiju risinājumi un infrastruktūra būtu koplietojama dažādu resoru starpā un izmantojama ne tikai robežsardzei.
Tikmēr Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts “Sargs.lv” norāda – pēdējo gadu laikā nelegālo robežpārkāpēju un arī kontrabandas ievešanas Latvijā mēģinājumu skaits, salīdzinot, piemēram, ar 2014. gadu, ievērojami mazinājies.
Tā pamatā ir kompleksa pieeja robežsardzes stiprināšanai, taču viss vēl nebūt nav paveikts. Kopš 2014. gada gan izdevies paveikt vairākus infrastruktūras sakārtošanas darbus, piemēram, iekārtot robežas joslu, izbūvēt kontrolpēdu joslu, sakārtot pieguļošās teritorijas, ierīkot laipas, lai robežsargi varētu droši pārvietoties un reaģēt uz pārkāpumiem.
Viņš stāsta – tāpat pēdējo gadu laikā robežsardze stiprinājusi sadarbību kriminālizmeklēšanas jomā ar daudzām ES valstīm, piemēram, Lietuvu, Igauniju, Poliju, kā arī trešajām valstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Tāpēc bieži apsteidzošas informācijas saņemšana un sadarbība devusi rezultātus – izdevies daudzas pārkāpēju grupas atgriezt atpakaļ.
Taču viņš atzīst, ka likumpārkāpēji līdz ar to izmanto aizvien viltīgākus veidus nozieguma pastrādāšanai un ar šobrīd robežsardzes rīcībā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem vien Austrumu robežas pilnvērtīgā uzraudzībā nepietiek – kā galvenais robežas apsekošanas veids joprojām saglabājas klātienes patruļas, robežsargiem pārvietojoties kājām vai ar transportlīdzekli.
Latvijas austrumu robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir gan ES, gan arī NATO ārējā robeža. Šo robežu stiprināšana, kā arī to pārraudzības metožu pilnveide atbilstoši mūsdienu apdraudējuma formām ir būtiska daļa gan no Latvijas, gan arī citu sabiedroto valstu aizsardzības.
Opoļu robežapsardzības nodaļa darbu uzsāka 1994. gadā. Pēdējo gadu laikā tieši šīs nodaļas pārraudzībā esošajā valsts robežas posmā aizturētas vairākas nelegālo imigrantu grupas.
Opoļu robežapsardzības nodaļas atbildībā atrodas autoceļš un dzelzceļš Rīga-Maskava, kas ir vieni no nozīmīgākajiem tranzīta ceļiem starp ES un Krieviju. Šī iemesla dēļ sakaru un ceļu infrastruktūras attīstība un stiprināšana ir būtiska daļa no valsts, starptautisko pārvadājumu un cilvēku pārvietošanās drošības garantēšanas.
Kopējais Latvijas Austrumu robežas garums sasniedz 456,5 kilometrus, no tiem gandrīz 283,6 kilometri robežojas ar Krieviju, savukārt – 172,9 ar Baltkrieviju.