Latvija vēlas sākt sarunas ar ASV par Amerikas bruņoto spēku kontingenta iespējamu izvietošanu Latvijā pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par daļēju karaspēka izvešanu no Vācijas. Ir svarīgi saglabāt ievērojamu ASV spēku klātbūtni NATO austrumu robežas tuvumā, tāpēc Latvija ir gatava daļu no ASV kontingenta karavīriem uzņemt pie sevis, sedzot arī ar to saistītās izmaksas, “Sargs.lv” norāda Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Viņš stāsta, ka, vērojot izmaiņas globālajā politikā un rūpējoties, lai Baltijas reģions un pārējā Eiropa arī turpmāk būtu drošībā, ir būtiski stiprināt transatlantisko saikni gan NATO, gan Eiropas Savienības ietvaros.
“Baltā nama paziņojums par zināmu ASV karaspēka samazināšanu Vācijā, no mana personīgā viedokļa raugoties, nav pārāk pozitīvs. Ja mēs kā NATO robežvalsts skatāmies uz Ziemeļeiropas reģionu, tad mūsu izpratnē ir vajadzīga vēl lielāka ASV spēku klātbūtne Eiropā,” pauž aizsardzības ministrs.
Tajā pašā laikā viņš atzīst – ASV domu gājiens ir saprotams, jo tā vēlas, lai arī katra valsts pati stiprina savas nacionālās aizsardzības spējas, nevis tikai paļaujas uz sabiedroto atbalstu. Latvija jau vairākus gadus ar 2% aizsardzības budžetu ir starp tām valstīm, ko min kā labo piemēru.
Tāpēc A. Pabriks norāda – ja notiek ASV karaspēka daļas izvešana no Vācijas, Latvijas interesēs ir, lai šī pārvietošana notiek atbilstoši aktuālajiem drošības izaicinājumiem, proti, ASV karavīri tiek izvietoti tuvāk austrumu robežai – Polijā un Baltijas valstīs.
Viņš piebilst – pārvietojot daļu no Vācijā esošā ASV karaspēka uz Latviju, tas arī demonstrētu ASV atbalstu tām valstīm, kuras nopietni domā par savu nacionālo aizsardzības spēju stiprināšanu.
Jautāts, kāda veida ASV klātbūtnei Latvija būtu gatava, Pabriks norādīja, ka tā atvērta dažādiem modeļiem – gan rotācijai, gan pastāvīgai ASV militāro spēku klātbūtnei valstī.
Kā raksta “Breakingdefense.com”, pagājušā mēneša beigās ASV amatpersonas paziņoja, ka Vašingtona un Varšava jau vienojušās par vietu, kur rotācijas kārtībā varētu bāzēt ASV armijas mehanizētās brigādes kaujas grupu, turklāt jau tiekot diskutēts par kaujas grupai nepieciešamās papildu infrastruktūras izbūvi.
Jau vēstīts, ka jūnija beigās ASV prezidents Donalds Tramps apstiprināja plānu samazināt ASV militāro kontingentu Vācijā par 9500 karavīriem, samazinot to no līdz šim esošajiem 34 500 līdz 25 000 karavīriem. Taču joprojām neesot izstrādāts precīzs izstāšanās laika grafiks, tāpat arī Pentagona amatpersonas nav atklājušas – tieši kuras karaspēka vienības atstās Vāciju un kurp tās tiks pārvietotas.
Tāpat “Breakingdefense.com” ziņo, ka arī iepriekšējie ASV prezidenta D. Trampa solījumi izvest karaspēku ne vienmēr īstenoti dzīvē, kā tas nesen noticis arī Sīrijas gadījumā. Turklāt Tramps esot apsvēris domu arī par iespējamu daļēju ASV karaspēka izvešanu no Dienvidkorejas.