![zemessargi](/sites/default/files/styles/article_large/public/2020-09/20190702_BalticProtector_70.jpg?h=f7d9296c&itok=ynorrBfI)
Aizsardzības ministrija atzinīgi vērtē sadarbību ar Valsts kontroli, kā arī tās revīzijas ziņojumā sniegtos ieteikumus Zemessardzes attīstības sekmēšanai, kuru ieviešanu Valsts kontroles vadība un Zemessardzes vienību komandieri pārrunās seminārā, kas notiks rīt.
2019. gadā Aizsardzības ministrija uzsāka aktīvu darbu pie vienību sagatavotības izvērtēšanas kārtības pilnveidošanas, lai objektīvi izvērtētu vienību gatavību īsā laikā reaģēt uz pēkšņām valsts apdraudējuma situācijām. Viens no vienību sagatavotības izvērtēšanas elementiem ir neplānotas kaujas gatavības pārbaudes, bez brīdinājuma aktivizējot vienības tām paredzēto valsts aizsardzības uzdevumu izpildei.
Pērn Nacionālo bruņoto spēku, tai skaitā, Zemessardzes vienībās visā Latvijā tika veiktas sešas neplānotas kaujas gatavības pārbaudes un šogad – četras.
Kaujas gatavības pārbaudes apliecināja, ka vienības spēj veikt kaujas uzdevumus tām noteiktajos reaģēšanas laikos pēkšņa valsts apdraudējuma situācijās. Vienlaikus pārbaudes iezīmēja attīstības virzienus kaujas spēju uzlabošanai, tostarp, nepieciešamību pilnveidot infrastruktūru un vienību nodrošinājumu.
Ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ieteikumus, aizsardzības nozare, piemēram, izvērtēs iespējas pilnveidot zemessargu apmācību organizēšanas procesu, radīt papildu motivāciju dienestam Zemessardzē un veicināt izaugsmes iespējas, dienējot Zemessardzē.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole veica revīziju, kuras mērķis bija novērtēt, vai Zemessardzes paaugstinātas gatavības apakšvienību pirmā posma īstenošanai laikā no 2015. līdz 2018. gadam piešķirtais finansējums ir izlietots efektīvi. Valsts kontrole secināja, ka finansējuma izlietojums paaugstinātas gatavības apakšvienību ieviešanai ir radījis pamatu Zemessardzes turpmākai attīstībai.