Igaunija nākamgad aizsardzībai plāno atvēlēt 2,29% no IKP

Nozares politika
Sargs.lv/ ERR.ee
Igaunija
Foto: Foto: srž. Ēriks Kukutis/ Aizsardzības ministrija

Igaunijas aizsardzības izdevumi 2021. gadā pieaugs līdz 645,4 miljoniem eiro, veidojot 2,29% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādi skaitļi tapa zināmi pēc tam, kad Igaunijas valdība šonedēļ  parakstīja 2021. gada valsts budžetu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR.ee”.

Šogad Igaunija aizsardzības nozarei atvēlēja 615 miljonus eiro. NATO minimāli aizsardzībai pieprasa atvēlēt vismaz 2% no IKP. Tas nozīmē, ka jau šogad Igaunija pārsniegusi šo līmeni.

Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks (Jüri Luik) pēc šī lēmuma paziņoja, ka valdībā panāktā vienošanās paredz, ka Igaunija arī turpmāk var pildīt savu nacionālās aizsardzības plānu, tostarp tajā iekļauto sadaļu par spēju attīstības projektiem, piemēram, krasta aizsardzības attīstību.

“Mums ir svarīgi, ka jauno spēju attīstība ir bāzēta Nacionālajā aizsardzības plānā, kurā ņemtas vērā gan pašu Aizsardzības spēku vajadzības, gan virspavēlnieka ieteikumi. Turklāt ir svarīgi, ka mums ir līdzekļi, lai turpinātu personāla, ekipējuma, ieroču, noliktavu krājumu un infrastruktūras attīstību, uzturot gan esošās spējas, gan veidojot jaunas.”
Jiri Luiks
Igaunijas aizsardzības ministrs
Jiri Luiks

Igaunijas Nacionālās aizsardzības plāna attīstība iekļauj laika periodu no 2017. gada līdz 2026. gadam. Tā ietvaros plānots izveidot tālās darbības krasta aizsardzības sistēmu, tiesa, izmantojot nevis aizsardzības nozares finansējumu, bet gan papildu līdzekļus.

Iepriekš Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme (Martin Helme) uzstāja uz 300 miljonu eiro vērtu līgumu, lai, aizņemoties naudu, to ieguldītu krasta aizsardzības un pretgaisa aizsardzības sistēmās. Kaut valdības diskusijās J. Luiks aicināja Igaunijas Finanšu ministriju neiejaukties aizsardzības ministrijas jautājumu risināšanā, piekrastes aizsardzības iniciatīva joprojām ir aizsardzības izdevumu plānos.

Tikmēr pārējie būtiskākie izdevumi aizsardzības budžetā paredz bruņuvestu iegādi Igaunijas aizsardzības spēku karavīriem, kā arī atbalsta palielināšanu Igaunijas brīvprātīgajai Aizsardzības līgai jeb “Kaitseliit”. Finansējums šai struktūrai līdz 2024. gadam pieaugs līdz 45,6 miljoniem eiro. Valsts aizsardzības investīciju programmai 2022. gadā tiks novirzīti papildu 46 miljoni eiro.

Izmaksas, kas saistās ar NATO sabiedroto uzņemšanu nākamgad paredzētas 10 miljonu eiro apmērā. 

Komentējot plānoto finansējuma piešķiršanu, J.Luiks uzsvēra, ka valsts plāno uzlabot tās aizsardzības spējas ar liela mēroga ekipējuma iepirkumiem, nekā personāla izdevuma palielinājumiem. Izmaksas par personālu 2021. gadā netiks palielinātas.

Igaunijas sabiedriskais medijs iepriekš ziņoja, ka Igaunijas ilgtermiņa aizsardzības stratēģijas dokuments paredz fokusēšanos uz divu sauszemes brigāžu pilna mēroga mehanizācijas projektu, kā arī artilērijas spēju attīstību un pretgaisa aizsardzību. Šajā stratēģijā iekļauti plāni arī par jūras mīnu iegādi.

Dalies ar šo ziņu