Viens no visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas uzdevumiem – aicināt iedzīvotājus aizdomāties, ka sabiedrības un valsts aizsardzībai jābūt tikpat spēcīgai kā savas ģimenes un mājas aizsardzībai, un tas panākams, stiprinot sabiedrības psiholoģisko noturību un visiem sektoriem cieši sadarbojoties. Tā foruma “Aurora” tiešsaistes diskusijā par starptautiskās drošības vides izaicinājumiem norāda Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Viņš atzīst – laikā, kad globālajā sabiedrībā pieaug pastāvošo vērtību fragmentācija jeb šķelšanās, var veidoties situācijas, kad aizvien nozīmīgāku lomu starpvalstu attiecībās ieņem militārā spēka demonstrācija. To no Austrumu kaimiņiem izjūt arī Latvija, kas robežojas ar autoritāro Krieviju un Baltkrieviju, turklāt šī robeža vienlaicīgi ir arī ES un NATO ārējā robeža. Saskaršanās ar pastāvīgiem asimetriskiem draudiem arī bijis stimuls Latvijai ieviest visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, kura nosaka visu sabiedrības grupu atbildību un pienākumus potenciālā krīzes situācijā. Tāpat tā paredz iedzīvotāju psiholoģiskās noturības un gatavības kultūras stiprināšanu, lai katrs indivīds zinātu, kā rīkoties ārkārtas gadījumos.
Savukārt, lai krīzes situācijām sagatavotu jauniešu auditoriju, Latvijas izglītības iestāžu 10. un 11. klasēs pilotprojekta ietvaros ieviesta valsts aizsardzības mācība, kas no 2024. gada būs obligāts mācību priekšmets. Tā sniedz ne tikai padziļinātas zināšanas par Latvijas vēsturi un demokrātijas pamatprincipiem, bet arī elementāras izdzīvošanas prasmes, kas var noderēt jebkurā sadzīves situācijā.
Tāpat ministrs ir gandarīts, ka Latvijas valdībā atbalstīta iecere arī nākamā gada aizsardzības budžetu saglabāt vismaz 2% no IKP apmērā. Turklāt Covid-19 pandēmija Latvijai likusi rūpīgāk izvērtēt arī vitāli svarīgo rezervju jautājumu – ne tikai individuālās aizsardzības līdzekļu, kuru rezervēm jābūt vismaz vairākiem mēnešiem, bet arī degvielas u.c. svarīgu resursu rezerves.
Diskusiju vadīja foruma “Aurora” pārstāve, žurnāliste un pētniece Elizabete Bro (Elisabeth Braw), un tajā piedalījās arī citi eksperti – gan viena no Apvienotās Karalistes vadošajām ekonomistēm Eiropas jautājumos Emīlija Mansfīlda (Emily Mansfield), gan biznesa vides pārstāvji, kuri ražo produktus arī aizsardzības sektora vajadzībām – uzņēmuma “Siemens” priekšsēdētājs Džims Hagemans Snabe (Jim Hagemann Snabe) un Somijas uzņēmuma “Patria Group” prezidents un valdes priekšsēdētājs Esa Rautalinko.
Viņš diskusijā uzsvēra, ka Covid-19 izraisītā globālā krīze pasaulē iezīmēja daudz nepatīkamu situāciju – lai tiktu pie tik ļoti vajadzīgajiem aizsardzības līdzekļiem, vairākas valstis rīkojās negodīgi un egoistiski. Viņš jautā – kas notiktu situācijā, ja sāktos militāra krīze, turklāt tam nav jābūt tiešam militāram uzbrukumam, pietiktu jau ar kiberuzbrukumu vai “zaļo cilvēciņu” ienākšanu – kā tad tiktu nodrošināts viss nepieciešamais, ko ražo aiz Eiropas robežām? Tāpēc E. Rautalinko iesaka katrai valstij jau laicīgi izvērtēt uzņēmumu – sadarbības partneru uzticamību, īpašnieku struktūru u.c. faktorus, lai maksimāli pārliecinātos, ka piegāžu ķēdes darbosies arī potenciālas krīzes situācijā.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 15. oktobrī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ar Somijas aizsardzības ministru Anti Kaikonenu (Antti Kaikkonen) un uzņēmuma “Patria Group” sauszemes transporta vienību nodaļas uzņēmumu “Patria Land Oy” prezidentu Jusi Jarvinenu (Jussi Jarvinen) parakstīja līgumu par kopīgas 6x6 bruņumašīnu sistēmas pētniecību un izstrādi uz “Patria” transportlīdzekļu bāzes. Plānots, ka jauno transportlīdzekļu izpētes fāze noslēgsies 2021. gada nogalē, kad arī, iespējams, varētu sagaidīt arī pirmās transportlīdzekļu piegādes.
Forums “Aurora” ir ikgadējs starptautisks forums, kas notiek kopš 2018. gada, un tā dalībnieki apspriež aktuālos jautājumus tādās jomās kā tirdzniecība un finanses, drošība un aizsardzība, infrastruktūra un enerģētika, tehnoloģijas un inovācijas, kā arī digitālā pārveide.
