Latvija nekādā gadījumā nedrīkst samazināt savu aizsardzības finansējumu zem 2% atzīmes no Iekšzemes kopprodukta (IKP). Tādējādi ne tikai tiktu kavēta Nacionālo bruņoto spēku attīstība, bet arī sabiedrotajiem varētu rasties jautājumi par Latvijas aizsardzības lietderību. Šādu viedokli intervijā portālam “Sargs.lv” pauda Latvijas Valsts prezidents un Nacionālo bruņoto spēku augstākais vadonis Egils Levits.
Vērtējot valsts aizsardzības likumdošanas atbilstību mūsdienu ģeopolitiskajai situācijai un draudu līmenim, Valsts prezidents norādīja, ka visi nepieciešamie grozījumi, kas domāti valsts drošības stiprināšanai, tikuši pieņemti īsi pēc 2014. gada, kad Krievija vērsa savu agresiju pret Ukrainu. E. Levita vērtējumā pašreizējā likumdošanas bāze šiem draudiem ir labi pielāgota, lai gan iespējami uzlabojumi zemāka līmeņa normatīvajos aktos.
Kā īpašu panākumu E. Levits atzīmēja Latvijas valsts spēju īsā laikā uzaudzēt aizsardzības finansējumu līdz NATO rekomendētajai 2% minimālajai atzīmei no IKP.
Viņš gan piebilda - šo alianses rekomendāciju aizvien neievēro visas NATO dalībvalstis.
Valsts prezidents gan atzina, ka esošais finansējums 2% apmērā no IKP vēl nenozīmē, ka ar to ir pietiekami ātrai kaujas spēju uzlabošanai.
Lūgts komentēt atsevišķu politiķu aicinājumus pārdalīt aizsardzībai paredzētos līdzekļus par labu citām jomām, kurās vērojams akūts līdzekļu trūkums, Valsts prezidents norādīja, ka šādi aicinājumi un izteikumi ir viennozīmīgi vērtējami negatīvi.
“Mēs runājam par valsti kā vērtību. Mums ir jābūt gataviem to aizstāvēt. Tam vajag aizsardzības sistēmu, kas prasa arī zināmus ieguldījumus,” piebilda prezidents.
Viņš atgādināja, ka 2% finansējums aizsardzībai ir sava veida maģiska robeža, kas Latvijai ļauj leģitīmi teikt arī sabiedrotajiem, ka esam paveikuši savu mājas darbu.
“Sargs.lv” jau ziņoja, ka par spīti Covid-19 pandēmijas radītajam ekonomisko pieaugumu tempu samazinājumam Saeima, apstiprinot nākamā gada valsts budžetu, aizsardzības nozarei ne vien saglabājusi finansējumu 2% apmērā, bet pat to palielinājusi, ļaujot turpināt uzsāktos Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstības projektus.