Neraugoties uz aizsardzības ministra Arta Pabrika rosinājumu sekot nacionālajām interesēm un Latvijas teritorijā glabāt ne mazāk kā 75% Latvijas naftas produktu drošības rezervju, Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošais Būvniecības valsts kontroles birojs iepirkumā ignorējis Aizsardzības ministrijas enerģētiskās drošības paaugstināšanai nepieciešamos priekšlikumus un paredzējis 37% uzglabājamās degvielas apjomu glabāt ārvalstīs.
Būvniecības valsts kontroles birojs, noslēdzot iepirkumu par Drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu rezervju izveidei, izvēlējies astoņus uzņēmumus, ar kuriem līdz šā gada beigām slēgs līgumus par kopumā 352 700 tonnu dīzeļdegvielas un benzīna. Līguma slēgšanas tiesības par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu 2021. gadā piešķirtas SIA “Pirmas”, SIA “Circle K Latvia”, SIA “RDZ Energy”, AS “Ventbunkers”, “Vitol SA”, “Gunvor SA”, UAB “Okseta” un UAB “Baltic Petrolium”.
“Krīzes situācijā nozīmīgākais faktors līdztekus naftas produktu rezervju apjomam ir tieši piegādes laiks. Pašreizējā situācijā komersanti naftas produktu rezervju piegādi spēj veikt noteiktā laika periodā pēc pieprasījuma saņemšanas, tomēr, lai veiksmīgi pārvarētu krīzes situāciju, svarīgi ir piekļūt naftas produktu rezervēm nekavējoties,” skaidrojot nepieciešamību degvielas rezerves glabāt Latvijas teritorijā, norādīja aizsardzības ministrs A. Pabriks.
Aizsardzības ministrija uztur pozīciju, ka piegāžu drošības principa ievērošana ir izšķiroši svarīga un ir nepieciešams nodrošināt, ka pēc iespējas vairāk no valsts naftas rezervēm glabājas Latvijas valsts teritorijā (vismaz 75%), un šie principi ir jāņem vērā, gan veicot naftas produktu drošības rezervju iepirkumu 2021. gadam, gan paredzot tālākos naftas rezervju uzglabāšanas risinājumus.