Vērtējot aizvadīto 2020. gadu, aizsardzības ministrs Artis Pabriks norāda - neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, aizsardzības nozare pierādījusi savu noturību krīzes apstākļos, nodrošinot valsts aizsardzības spējas un vienlaikus turpinot strauju attīstību.
Ministrs atzīst, ka aizsardzības nozarē šī gada laikā paveikts daudz darba ar mērķi veicināt sadarbības noturību negaidītās situācijās, kā arī nodrošināt Latvijas bruņotajiem spēkiem visu nepieciešamo uzdevumu izpildei.
Aizvadītā gada laikā sperti nozīmīgi soļi visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā Latvijā. Pieņemta Valsts aizsardzības koncepcija, izdots buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, uzsākta sabiedrības informēšanas kampaņa, kā arī veikti grozījumi Nacionālās drošības likumā, Mobilizācijas likumā, kā arī likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”.
Ministru kabinetā tika apstiprināts jaunais Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns, kas iezīmē turpmāko bruņoto spēku kaujas, kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spēju attīstību līdz 2032. gadam. Tāpat likti pamati jaunatnes izglītošanai valsts aizsardzībā, Saeimai pieņemot likumu par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi, kas paredz 2024. gada valsts aizsardzības mācību ieviest kā obligātu priekšmetu vidējās izglītības iestādēs.
Ievērojot epidemiologu norādījumus, profesionālā dienesta karavīri un zemessargi turpina apmācības, nodrošinot jaunu dienesta biedru uzņemšanu un valsts aizsardzības spēju saglabāšanu. Tāpat Zemessardze atbalstījusi iekšlietu struktūras, pavasarī palīdzot pašvaldību policijām patruļās, kā arī periodiski sniedzot atbalstu Valsts robežsardzei.
Neskatoties uz pandēmijas radītājiem ierobežojumiem, Nacionālie bruņotie spēki ir spējuši uzturēt kaujas spēju attīstību, regulāri organizējot un piedaloties militārajās mācībās. No 15. augusta līdz 4. oktobrim tika īstenots ikgadējais militāro mācību cikls “Namejs 2020”, kurā piedalījās aptuveni 7000 profesionālā dienesta karavīru, zemessargu un sabiedroto valstu karavīru. Tāpat šogad Zemgalē un Rīgas apkārtnē tika izvērstas militārās mācības “Sudraba bulta”, kurās piedalījās 3000 karavīru no Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes, NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas, un sadarbības partneri no Igaunijas, Polijas un ASV.
Tāpat pieņemti būtiski lēmumi karavīru un zemessargu bruņojuma paplašināšanai. Maijā Nacionālie bruņotie spēki kopā ar Igaunijas bruņotajiem spēkiem iesniedza pasūtījumu Zviedrijas uzņēmumam “Saab Dynamics AB” par jaunu prettanku granātšāvēju “Carl Gustaf M4” piegādi. Plānots, ka par aptuveni 1,3 miljoniem eiro pasūtītie ieroči Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tiks piegādāti līdz 2022. gadam.
Savukārt oktobrī Latvija, Somija un Somijas uzņēmums “Patria” parakstīja līgumu par kopīgas 6x6 bruņumašīnu sistēmas pētniecību un izstrādi uz “Patria” transportlīdzekļu bāzes. Plānots, ka jauno transportlīdzekļu izpētes fāze noslēgsies 2021. gada nogalē, pēc kā partnervalstis varēs uzsākt sarunas par jauno 6x6 bruņu transportlīdzekļu iegādi. Pirmās 6x6 transportlīdzekļu piegādes varētu notikt jau nākamgad.
Notikusi arī pašmāju militārās industrijas attīstība. Gada sākumā sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti norisinājās Latvijā pirmais aizsardzības industrijas hakatons “Garage48 Defence Makeathon 2020”, kurā 48 stundu laikā tika radīti funkcionējoši drošības un aizsardzības risinājumu prototipi. Savukārt decembrī notika virtuālais pārtikas hakatons, kura mērķis bija izstrādāt modeli noturīgai pārtikas piegāžu ķēdei, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku pārtikas apgādi krīzes situācijā.
NATO ir skaidri demonstrējusi spēju pielāgoties jauniem izaicinājumiem, tādējādi vēl vairāk stiprinot un ticamu un efektīvu atturēšanu un aizsardzību. Ir apstiprināts aizsardzības plāns Baltijas valstīm un Polijai, ir sperti samērīgi soļi, atbildot uz Krievijas radītajiem raķešu draudiem. Joprojām tiek nodrošināta NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas uzturēšanās Latvijā, kas, turpinot mācības ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, ir spējīga reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
Mūsu stratēģiskie sabiedrotie ir vairākkārt apliecinājuši savu nelokāmo uzticību transatlantiskajām attiecībām, un ASV turpina nodrošināt savu militāro klātbūtni un spējas Eiropā. ASV ir sniegušas un turpina sniegt neatsveramu atbalstu Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, veicinot savstarpējo savietojamību, spēju attīstību un infrastruktūras projektu īstenošanu.
Latvija aizvadītajā gadā kā vadošā valsts koordinēja Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā. Šāds sadarbības formāts ir sniedzis būtisku pienesumu gan katras Baltijas valsts bruņoto spēku kapacitātes un spēju attīstīšanā, gan arī nacionālo aizsardzības spēju savietojamības veicināšanā.