Aizsardzības ministrija meklē finansējumu, lai Latviju nodrošinātu ar vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmām, šodien Saeimas Baltijas lietu apakškomisijas sēdē pastāstīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Karslbergs.
Pēc viņa teiktā, lai izveidotu optimālu pretgaisa aizsardzības sistēmu, ļoti daudz jāiegulda novērošanas spējās. Šajā posmā Latvija joprojām ar ASV ir izstrādes stadijā, jo ASV Baltijas valstīm iepriekš piešķīrusi simtiem miljonu dolāru aizsardzībai, skaidroja Karlsbergs.
Raķešu "Patriot" sistēmas ir ārkārtīgi dārgas un tās Latvija nevar atļauties, tāpēc pretgaisa aizsardzības sistēmas arhitektūra jābūvē tā, lai Latvija šajā arhitektūrā varētu iekļauties ar savām tuva rādiusa raķetēm. Tajā pašā laikā Karslbergs norādīja, ka ambīcijām jābūt augstākām un jāiegādājas arī vidējas darbības sistēmas.
"Principā doma ir tāda, ka pretgaisa aizsardzības arhitektūrā iekļaujas arī NATO un ASV sistēmas, tomēr lielais izaicinājums būs atrast naudu, lai varam Nacionālo bruņoto spēku spēkus papildināt ar autonomākām un automatizētām sistēmām, proti, tuvas līdz vidējas darbības sistēmām. Pagaidām rēķinām, kur naudu atrast. Es ceru, ka tuvākajā laikā pie šādiem lēmumiem nonāksim," paziņoja Karslbergs.
Karslbergs deputātiem stāstīja, ka esot nepieciešams turpināt darbu pie militārās mobilitātes paaugstināšanas. Pamatakcents šajā jautājumā ir uz dzelzceļa līniju "Rail Baltica". Tas nozīmē, ka dzelzceļam attiecīgos posmos jābūt spējīgam noturēt smago bruņu tehniku. Paralēli AM sadarbībā ar Satiksmes ministriju strādā pie tā, lai finansējums tiktu novirzīts tilta izveidošanai Salaspils tuvumā. Tāpat Salaspils tuvumā nepieciešama novietne, kur pārkraut kravas.
Iepriekš pie intensīvas gaisa satiksmes Rīgas lidostā reizēm bija atsevišķas problēmas ar ļoti svarīgu sabiedroto spēku reisu uzņemšanu, tāpēc AM paturot iespējas "skatīties, vai nevajadzētu lidostas tuvumā izveidot stāvvietu".
Runājot par Baltijas valstu kopīgajām militārajām iegādēm, šajā jomā revolucionāru pārmaiņu nav, jo katrai valstij ir savi plānošanas cikli. Pagājušais gads bijis veiksmīgāks, jo panāktas vienošanās par kopīgu gāzmasku, mācībām paredzētu rokasgranātu un granātmetēju iegādēm.
Karlsbergs arī pauda cerību, ka Baltijas valstīm veiksmīgu sadarbību izdosies veidot ar jaunā ASV prezidenta Džo Baidena administrāciju. Iepriekšējā prezidenta Donalda Trampa administrācija esot "ļoti dāsni lēmusi" par investīcijām Baltijas valstīm.
