AM parlamentārā sekretāre: Grozījumi valsts nepārtrauktības stiprināšanai ļaus ātrāk pārvarēt krīzes

Nozares politika
Sargs.lv/Lr1.lsm.lv
Karavīri veido šķēršļus pretmobilitātes pasākumu mācībās
Foto: Foto: Ēriks Ēriksons/ Aizsardzības ministrija

Saeimas pieņemtie grozījumi likumos valsts funkcionēšanas nepārtrauktības stiprināšanai pieprasa izstrādāt krīzes plānus kritiskās infrastruktūras nodrošinātajiem, lai ļautu valstij pēc iespējas ātrāk atgūties no krīzēm, tā, skaidrojot šodien Saeimā pieņemto likuma grozījumu paketi, kas precizē kā nodrošināt valsts nepārtrauktu funkcionēšanu apdraudējuma gadījumā, intervijā “Latvijas Radio” raidījumam “Pēcpusdiena” sacīja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece.

Saeimas apstiprinātie likumu grozījumi ir saistīti ar Aizsardzības ministrijas centieniem ieviest Latvijā visaptverošas aizsardzības sistēmu. Izmaiņas bija nepieciešamas, lai precizētu iespējamās krīzes situācijas atbilstoši jaunākajām tendencēm pasaulē. Tāpat grozījumu ietvaros precizēti un papildināti iespējamie valsts apdraudējuma veidi, paredzot, ka tas nav tikai un vienīgi ārējs militārs uzbrukums.

“Tas ir ne tikai militārs uzbrukums, bet jebkuras ārvalsts nelikumīgas militāras darbības pret Latviju, piemēram, militārā transportlīdzekļa, tostarp bezpilota, iekļūšana un atrašanās Latvijā. Tā var būt pretlikumīga piekļuve informācijas sistēmām, vai pretlikumīgu militāru formējumu iekļūšana Latvijas teritorijā. Ja šādas situācijas ir, tad likuma grozījumos ir aprakstīts kādas ir darbības un pienākumi, lai apdraudējumu novērstu un tas neprogresētu līdz militāram apdraudējumam,” skaidroja B. Bļodniece.

Viņa arī piebilda, ka tāpat likumu grozījumos precizēta valsts kritiskās infrastruktūras un kritisko pakalpojumu definīcijas. Šai infrastruktūrai un pakalpojumiem jābūt nodrošinātiem par spīti apdraudējumam.  

“Līdz šim ar to tika uzskatīja tikai infrastruktūra. Tagad par kritisko pakalpojumu grozā iekļauta arī, piemēram, elektroapgāde, degvielas nodrošināšana, elektroniskie sakari, neatliekamā medicīniskā palīdzība, zāļu apgāde u.t.t. Tāpat pie kritiskajiem pakalpojumiem pieskaitāmi finanšu pakalpojumi,” skaidroja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre.

Viņa atzina, līdz ar kritisko pakalpojumu sniedzēju lomas precizēšanu jaunie grozījumi tiem uzliek par pienākumu izstrādāt plānus savu pakalpojumu nodrošināšanai valsts apdraudējuma apstākļos.

“Tas nozīmē, ka visiem šiem pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt nodefinētam, kādam pakalpojumu apjomam ir jābūt nodrošinātam minimālā apmērā, piemēram. Tāpat šo pakalpojumu sniedzējiem jābūt plāniem, kā šo pakalpojumu apjomu nodrošināt. Tas nozīmē, ka tagad arī viņiem jābūt gataviem šādām situācijām,” skaidroja B. Bļodniece.

Jau ziņots, ka Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā, kā arī Mobilizācijas likumā un likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. To mērķis ir nodrošināt valsts un sabiedrības funkcionēšanas nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā.

Dalies ar šo ziņu