Valdība šodien atbalstīja 140 400 eiro piešķiršanu Aizsardzības ministrijai, lai segtu izdevumus par atlīdzību valsts austrumu robežas sargāšanā iesaistītajiem zemessargiem.
Naudu piešķirs no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Aizsardzības ministrija norāda, ka zemessargi dienesta uzdevumus Zemessardzē pilda no pamatdarba brīvajā laikā. Lai piedalītos dotajā uzdevumā, viņi nevar veikt savus ikdienas darba pienākumus, kas rada apgrūtinājumu zemessarga darba devējam.
Šobrīd no Aizsardzības resora finanšu līdzekļiem tiek finansēti degvielas izdevumi, sakaru pakalpojumi, dienesta uzdevumu izpildes kompensācija, uzturdevas kompensācija, saimniecības, higiēnas preces, dzeramais ūdens.
Ņemot vērā ārkārtas situāciju nepieciešams noteikt lielāku dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju. Šobrīd ņemot vērā ārkārtas situāciju nepieciešams noteikt kompensāciju par 25% lielāku par pamatlikmi, attiecīgi piemērojot koeficientu 1.25, līdzvērtīgi kā tiek piemērota piemaksa saskaņā ar noteikumiem par piemaksu karavīriem.
Minētais finansējums nepieciešams, lai segtu nepieciešamos izdevumus par kompensācijas izmaksa.
Tāpat valdība nolēma, ka Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensēs darbiniekam, kurš ir zemessargs, izmaksāto darba samaksu, ja darba devējs šādam darbiniekam ir saglabājis darba samaksu par laiku, kad darbinieks kā zemessargs ir bijis iesaistīts ārkārtējās situācijas pārvarēšanas pasākumos.
Ja darba devējs darbiniekam nav saglabājis darba samaksu par laiku sakarā ar dalību ārkārtējas situācijas pārvarēšanā, bet viņam ir radušies izdevumi sakarā ar šī darbinieka aizvietošanu, armija kompensēs ar šādu aizvietošanu saistītos izdevumus, kuri šajā periodā nepārsniedz aizvietotā darbinieka darba līgumā noteikto darba samaksu atbilstoši aizvietošanas periodam.
Paredzēts, ka Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensē darbiniekam izmaksāto darba samaksu vai samaksu sakarā ar darbinieka aizvietošanu atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 eiro apmērā par vienu darba dienu.
Šī kompensācijas izmaksa neattieksies uz darba devēju, kas ir valsts budžeta finansēta institūcija.
Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.
Valdības koalīcijas pārstāvji norādījuši, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.
