Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā, kas dod tiesības Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestādēs dienošajiem kļūt par valsts aizsardzības mācības priekšmeta pasniedzējiem.
Noteikts, ka par jaunsargu instruktoru, kura amata pienākumos ietilpst valsts aizsardzības mācības priekšmeta īstenošana, var būt profesionālā dienesta karavīrs, zemessargs, rezerves karavīrs vai Latvijas pilsonis, kurš pilda dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai pašvaldības policijā.
Ņemot vērā, ka ne IeM sistēmas iestādēs dienošie, nedz personas, kuras pilda dienestu pašvaldības policijā, nevar iestāties Zemessardzē, ja netiktu veiktas šīs izmaiņas likumā, pēc 2022.gada 1.septembra šīs personas vairs nevarētu kļūt par jaunsargu instruktoriem.
Gadījumos, kad par jaunsargu instruktoru amatu savietošanas kārtībā kļūs Latvijas pilsonis, kurš pilda dienestu IeM sistēmas iestādē vai pašvaldības policijā, viņš ar jaunsardzes centru noslēgs darba līgumu un uz viņam būs saistoši aizsardzības ministra izdotie iekšējie normatīvie akti.
Darba līgumu ar Jaunsardzes centru slēdz arī zemessargi un rezerves karavīri, kā arī daļa profesionālā dienesta karavīru, kuri jaunsargu instruktoru pienākumus pilda, savienojot amata pienākumus ar dienesta izpildi.
"Sargs.lv" jau rakstīja, ka līdzšinējā likumdošana noteica, ka iekšlietu struktūrās dienošie, kā arī, piemēram, pašvaldības policisti nevar vienlaicīgi pildīt savus tiešos pienākumus un būt arī zemessargi vai rezerves karavīri. Līdz ar to viņi šajā ziņā tika nedaudz diskriminēti – pat gribēdami, viņi nevarēja kļūt par jaunsargu instruktoriem, jo nedrīkstēja paralēli būt dienestā arī Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Kā norāda Jaunsardzes centra direktors, likuma grozījumi šādu nevienlīdzību novērsīs, turklāt iekšlietu sistēmas darbinieki jaunsargu instruktora pienākumus varēs apvienot ar savu pamatdarbu, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā vai policijā.
“Ugunsdzēsēju un pašvaldības policistu grafiks bieži ir tāds - diennakti strādā, trīs brīvas, līdz ar to viņi uz 0,5 slodzi varētu pasniegt valsts aizsardzības mācību. Tādējādi Jaunsardzes centrs nevis citiem dienestiem atņemtu darbiniekus, bet tieši otrādi – mēs viens otram palīdzētu, jo cilvēkam savās brīvajās dienās būtu iespēja papildus nopelnīt, piemēram, 500 – 600 eiro, un abas puses apmierinātas," viņš saka.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka par VAM pasniedzēju var strādāt tie jaunsargu instruktori, kuri ieguvuši vai paralēli darbam iegūst arī pedagoga kvalifikāciju. Likums nosaka, ka līdz 2022. gada septembrim visiem jaunsargu instruktoriem ir jābūt ar augstāko pedagoģisko izglītību, vai šajā laikā jāsāk pedagoģijas studijas kādā no augstskolām, kuras šādu programmu piedāvā.
Tāpat par VAM skolotāju var kļūt arī tie Latvijas pilsoņi, kuriem iepriekšējā profesionālā darbība nav saistītas ar bruņotajiem spēkiem vai iekšlietu struktūrām, studējot Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) profesionālā bakalaura studiju programmā “Sporta zinātne”. Tā nodrošina sporta skolotāja kvalifikāciju un vienlaicīgi piedāvā arī elastīgu pāreju valsts aizsardzības mācības skolotāja kompetenču apguvē. Paralēli tam topošajam pasniedzējam jāiestājas Zemessardzē vai jāiziet Rezervistu militārās apmācības kurss, kļūstot par rezerves karavīru.
Kā ziņots, iepriekš nolemts, ka no 2024.gada 1.septembra valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve vidējās izglītības programmās būs obligāta.
