Gribam, lai Latvija jūtas tikpat droši, cik šobrīd jūtas Luksemburga. Ir svarīgi demonstrēt solidaritāti pret NATO sabiedrotajiem, bet tikpat svarīgi ir arī nodrošināt reālu militāru klātbūtni Baltijā. Tā, pirmo reizi viesojoties Latvijā un tiekoties ar Latvijas aizsardzības nozares un bruņoto spēku vadību, saka Luksemburgas aizsardzības ministrs Fransuā Bošs (Francois Bausch). Iespējams, jūnijā gaidāmajā NATO samitā arī skaidrāk iezīmēsies, vai Luksemburga palielinās savu kontingentu, jo jau šobrīd Luksemburgas bruņoto spēku karavīri kopā ar citiem sabiedrotajiem NATO kaujas grupas sastāvā dien Lietuvā.
Abu valstu aizsardzības ministri pārrunāja arī sadarbības iespējas ES un NATO ietvaros, kā arī šī brīža ģeopolitiskās aktualitātes, kuras mainījušās kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tieši tāpēc abi ir vienisprātis, ka NATO Austrumu flangs militāri jāstiprina vēl vairāk, panākot vēl lielāku sabiedroto spēku karavīru pastāvīgu klātbūtni Baltijā.
F. Bošs atzīst, ka ir vērtīgi viesoties valstīs, kuras robežojas ar Krieviju, jo tikai tad vislabāk izprotama asimetrisko draudu situācija, kādā tās atrodas, ieskaitot Latviju.
Jau ziņots, ka Luksemburgas bruņoto spēku karavīri kopā ar čehiem, beļģiem, norvēģiem un nīderlandiešiem šobrīd pienākumus pilda Lietuvā izvietotajā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā, ko vada Vācijas spēki, taču Luksemburgas aizsardzības ministrs neizslēdz arī citas iespējamās militārās formācijas reģionā. Par to sīkāk plānots diskutēt gaidāmajā NATO samitā, kas jūnija beigās notiks Madridē.
Tāpat viņš neizslēdza iespēju, ka nākotnē Luksemburga varētu palīdzēt arī Latvijas Austrumu robežas stiprināšanā. Nākamajā gadā Luksemburga plāno atklāt novērošanas satelīta projektu, un F. Bošs sola, ka tā sniegtās iespējas bez maksas varēšot izmantot arī Latvija. Tāpat viņš atklāja, ka ir plāni Latvijai finansiāli palīdzēt arī vēsturisko militāro objektu, kurus savulaik nopostījuši Padomju armijas spēki, atjaunošanā. Tās varētu būt gan ēkas, piemēram, Liepājā, Karostas teritorijā, gan citas vēsturiskas celtnes.
Latviju un Luksemburgu vieno cieša sadarbība Eiropas Savienības un NATO ietvaros. 2017. gadā Luksemburga Latvijai piešķīra finansējumu 3 miljonu eiro apmērā uzņemošās valsts atbalsta spējas stiprināšanai. Šis finansējums tika izmantots 450 karavīru izmitināšanai paredzētas kazarmas būvniecībai Ādažu bāzē, kur izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupa. Kazarmas būvniecība tika pabeigta 2019. gadā.
Šo līdzfinansējumu Luksemburga nodrošināja papildus 1,2 miljoniem eiro, kuru piešķiršanu laika posmā no 2020. līdz 2023. gadam vides attīrīšanas darbiem militāros objektos Latvijā paredzēja 2020. gadā parakstītais abu valstu saprašanās memorands.
2020. gadā parakstītā saprašanās memoranda ietvaros piešķirto līdzfinansējumu Latvija izmanto piesārņojuma likvidēšanai Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 19. kaujas nodrošinājuma bataljona teritorijā Stopiņu novadā, Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 54. kaujas atbalsta bataljona teritorijā Ogrē un Nacionālo bruņoto spēku bāzes teritorijā Daugavgrīvā.
Vides attīrīšana militāros objektos gan stiprina Latvijas spējas sniegt uzņemošās valsts atbalstu sabiedrotajiem, gan arī sekmē klimata pārmaiņu un vides degradācijas seku mazināšanu, samazinot aizsardzības nozares ietekmi uz vidi, kas ir Eiropas Savienībā aktuāls jautājums.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks pateicas Luksemburgai, jo ar tās sniegto līdzfinansējumu Latvijas militārajos objektos ir iespējams daudz operatīvāk veikt vides attīrīšanas darbus, likvidējot vēsturisko piesārņojumu, ko aiz sevis ir atstājuši Krievijas militārie spēki.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka no 2. līdz 4. maijam vizītē Latvijā uzturās Luksemburgas aizsardzības ministrs Fransuā Bošs un Luksemburgas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Stīvs Tals (Steve Thull), lai tiktos ar Latvijas aizsardzības nozares vadību un apspriestu valstu divpusējo sadarbību, kā arī sadarbību NATO un Eiropas Savienības ietvaros.
Vizītes laikā viesi apmeklēja gan Rīgā bāzēto NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru, gan vairākus NBS spēku veidus – Mehanizēto kājnieku brigādi Ādažos un Gaisa spēku Aviācijas bāzi Lielvārdē. Luksemburgas aizsardzības vadībai bija arī iespēja izlidot ar nesen pilnībā atjaunoto Gaisa spēku lidmašīnu “An-2” un uz Rīgu un tās apkārtni palūkoties no augšas.
Savukārt 4. maijā Luksemburgas aizsardzības nozares vadība dosies uz Saldu, lai tiktos ar Saldus novada domes vadību un piedalītos Brīvības svētkos Saldū, apmeklējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 32. gadadienai veltīto Latvijas un ārvalstu bruņoto spēku, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas un Jaunsardzes vienību un tehnikas parādi.