Mēs ne tikai sekojam līdzi notikumiem Ukrainā, ko kuriem var gūt vērtīgas militārās mācības, bet daudz esam mācījušies arī no Latvijas un citām valstīm, kuras robežojas ar Krieviju, jo viņu perspektīva un skatījums uz drošības apdraudējumiem reģionā ir ļoti vērtīgs. Tā sarunā ar “Sargs.lv” saka Apvienoto reaģēšanas spēku (Joint Expeditionary Force – JEF) komandieris ģenerālmajors Džims Moriss (Jim Moriss). Dzīvojot blakus agresorvalstij ir ne tikai labāka izpratne par tās potenciālo uzvedību, bet arī skaidras prasības, kas ir nepieciešams Latvijas drošības stiprināšanai. Un tas Lielbritānijai kā Apvienoto reaģēšanas spēku ietvarvalstij palīdz labāk plānot un koordinēt kopīgas aktivitātes.
Iepriekš “Sargs.lv” jau rakstīja, ka tikai dažas dienas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, 25. februārī videokonferences formātā runājot ar Lielbritānijas premjeru Borisu Džonsonu, bija vienisprātis, ka Apvienotajiem Reaģēšanas spēkiem būtu jāspēlē nozīmīgāka loma reģiona drošības stiprināšanā.
Uz jautājumu, kas kopš tā laika ir mainījies un ko varam mācīties no pēdējo mēnešu notikumiem Ukrainā, Apvienoto reaģēšanas spēku komandieris ģenerālmajors Džims Moriss saka – kopš 25. februāra Apvienotie reaģēšanas spēki daudz strādājuši tieši pie plānošanas procesa, koordinējot operācijas lielākoties Baltijas reģionā un Baltijas jūrā. Iepriekš katra JEF dalībvalsts arī atsevišķi vai kooperējoties daudz darījusi, ieskaitot dažādus militārus vingrinājumus, taču tagad tas notiek vēl koordinētāk.
Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc JEF komandieris šobrīd viesojas Latvijā un tiekas ar Latvijas bruņoto spēku un aizsardzības nozares vadību – lai plānotu turpmākās sadarbības aktivitātes, tostarp kopīgas militārās mācības.
“Par šo vizīti uz Latviju tika izlemts jau februārī, kad Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā notika Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksme. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks izteica vēlmi, lai JEF vadība tuvākajā laikā apmeklētu Baltijas valstis,” saka ģenerālmajors Dž. Moriss.
Tāpat regulāra un cieša sadarbība notiek ne tikai Apvienoto reaģēšanas spēku ietvaros, bet arī divpusēji Latvijai ar Lielbritāniju. JEF komandieris stāsta, ka arī pašlaik Latvijā uzturas Lielbritānijas bruņoto spēku pārstāvji, kuri apmāca Zemessardzes pretgaisa aizsardzības un artilērijas speciālistus. Savukārt septembrī Dānijā plānotas tradicionālās Apvienoto reaģēšanas spēku komandvadības mācības “Joint Protector 22” ar mērķi sekmēt starpvalstu sadarbību, un šajās mācībās piedalīsies arī Latvijas bruņotie spēki.
Viņš atzīst – jo vairāk 10 JEF dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, jo tās cita citu labāk izprot un, tā kā visas valstis vieno vienota izpratne par šī brīža ģeopolitiskajiem draudiem, tad arī lēmumu pieņemšanas process ir ātrs.
Apvienoto reaģēšanas spēku izveide ir Lielbritānijas iniciatīva, par kuras īstenošanu tika paziņots NATO samitā Velsā, kad iniciatīvas dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja nodoma protokolu par šo spēku izveidi. 2014. gada septembrī tika uzsākts darbs pie šo spēku struktūras izveides, uzdevumu un mērķu noteikšanas dalībvalstīm. Apvienotajos reaģēšanas spēkos tiek izmantotas standarta NATO procedūras, valstīm savstarpēji apvienojoties, lai strādātu ar kopīgiem izaicinājumiem.
Jau ziņots, ka 2015. gada 30. novembrī Lielbritānijā septiņas NATO dalībvalstis – Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija – parakstīja dibināšanas līgumu par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi. 2017. gadā iniciatīvai pievienojās arī Somija un Zviedrija, savukārt 2021. gada aprīlī tai pievienojās Islande.
Kā iepriekš norādījis Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Apvienotie reaģēšanas spēki ir viens no būtiskākajiem līdzīgi domājošo valstu sadarbības formātiem, kurā apvienotas gan NATO dalībvalstis, gan pagaidām vēl partnervalstis – Somija un Zviedrija, ļaujot operatīvi pieņemt lēmumus mūsu reģiona drošības stiprināšanā, jo partnervalstīm ir vienota izpratne par šī brīža drošības situāciju.
Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties Apvienotajos reaģēšanas spēkos, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju un citām to dalībvalstīm, bruņoto spēku spēju attīstība, kā arī iespēja regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas.
