Šodien, 31. maijā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks informēja Ministru kabinetu par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progresu un būtiskākajiem sasniegtajiem rezultātiem aizvadītajā periodā.
Aizvadītajā periodā visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā ir nodrošināta valstij un sabiedrībai svarīgu funkciju darbības nepārtrauktība, organizētas dažādu veidu un līmeņu mācības un semināri, uzsākta Aizsardzības ministrijas iniciatīva veidot Zemessardzes apakšvienības kritiskās infrastruktūras objektos, sekmēta militārās industrijas attīstība, veicinot jaunu aizsardzības produktu un militāro tehnoloģiju radīšanu un stiprinot piegādes ķēžu drošību.
Veicinot sadarbību starp privāto un publisko sektoru aizsardzības jomā, Nacionālie bruņotie spēki ir noslēguši līgumus ar komersantiem par sadarbību mobilitātes un pretmobilitātes pasākumu nodrošināšanā, kā arī īstenojuši mācības “Namejs 2021”. Savukārt Aizsardzības ministrija organizēja mācības “AMEX 2021”, iesaistot tajās gan komersantus, gan pašvaldības. Tāpat ir apzināti arī valstij būtisku nozaru vadošie komersanti, lai pievienotos D kategorijas kritiskajai infrastruktūrai, nodrošinot būtisku pakalpojumu darbības nepārtrauktību.
Šajā laikā ir izstrādāts arī mehānisms, kā tiek izvērtēts un novērsts ārvalstu tiešo investīciju apdraudējums kritiskajai infrastruktūrai un nacionālajai drošībai nozīmīgām juridiskām personām, izstrādājot grozījumus “Nacionālās drošības likumā”. Tāpat ir veikti grozījumi vairākos citos likumos, kas ļaus nodrošināt valsts un sabiedrības funkcionēšanas nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī izstrādāta kārtība nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas par nekustamā īpašuma objektiem aizsardzības nodrošināšanā.
Būtisks ieguldījums ir bijis arī sabiedrības izglītošanā un informēšanā par rīcību krīzes situācijā, organizējot reģionālos seminārus izglītības pārvalžu un izglītības iestāžu vadībai un valsts aizsardzības nometni jauniešiem. Ir nodibināta Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola, kurā uzņemti 30 audzēkņi un pasniegta valsts aizsardzības mācība 97 Latvijas skolās. Tāpat ir izdots jauns buklets ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem “Kā rīkoties krīzes gadījumā, ja dzīvo ārpus Latvijas”, un aktualizēts esošais buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā”. Savukārt sarunu festivālā “LAMPA” ir notikusi diskusija par visaptverošas valsts aizsardzības tematiku.
Arī turpmākajā visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas procesā būtiska loma būs iedzīvotāju informēšanā, tāpēc Aizsardzības ministrija turpinās atjaunotā bukleta “Kā rīkoties krīzes gadījumā” popularizēšanu un izplatīšanu, krīzes vadības mācību un informatīvo semināru organizēšanu, veiks skaidrojošo darbu valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un īstenos informatīvās vizītes skolās.
Lai gan Latvijai šobrīd tiešs militārs apdraudējums nepastāv, tomēr valstij ir jābūt gatavai dažādiem izaicinājumiem, tostarp karam, līdz ar to starp turpmākajiem uzdevumiem būs rezervju sistēmas veidošana un piegāžu drošība, ar kara situāciju saistītu scenāriju izspēļu rīkošana, kritiskās infrastruktūras uzņēmumu un valsts institūciju darbības nepārtrauktības plānu izstrāde, visaptverošas valsts aizsardzības stratēģiskās vadības un pārvaldības specifikācija.
Visaptveroša valsts aizsardzība ir noteikta kā viena no valdības prioritātēm, kas paredz stiprināt aizsardzības spējas sasaistē ar valsts un sabiedrības gatavību pašorganizēties un pārvarēt krīzes.