Aizsardzības ministrijas (AM) piedāvātā valsts aizstāvju rekrutēšanas reforma ir ļoti interesanta, tomēr modeļa ieviešanā jārīkojas gudri, lai sabiedrība šo reformu pieņemtu, aģentūrai LETA atzina bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris un Saeimas deputāts Juris Dalbiņš.
Dalbiņa vērtējumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) ir pateicis ļoti pareizi par pašreizējo valsts drošības situāciju un nepieciešamību palielināt valsts drošības līmeni.
Eksperta ieskatā, AM piedāvātais modelis ir ļoti interesants un atbilstošs no pieejamiem resursiem. Tomēr jautājums gan ir par to, kādā veidā valsts spēs šo modeli realizēt. Tas nozīmē, ka modeļa realizācija ir jāveic pa posmiem. Tāpat iesaistītajām ministrijām un ierēdniecībai ir nepieciešams izprast modeļa ieviešanu un to pieņemt.
"Nevaram nesteigties, bet nevaram arī pārsteigties, lai tas neradītu apjukumu, neizpratni un nevēlēšanos iesaistīties šajā projektā. Tas ir izpildvaras un visas sabiedrības kopējais projekts. Pirmkārt, ir jānodrošina, lai šāda sajūta rastos cilvēkiem. Es domāju, ka liela daļa sabiedrības un jaunā paaudze ir gatava pastāvēt par savu valsti," norādīja Dalbiņš.
Dalbiņš uzskata, ka jebkurā gadījumā modeļa izpildes procesā jābūt gudriem un, ja nepieciešams veikt izmaiņas, tās jāveic, lai sabiedrība šo modeli pieņemtu kā savu drošības īstenošanā.
Ņemot vērā šāda modeļa izveidi sabiedrība kļūtu arvien stiprāka un tas veicinātu drošības sajūtu. "Es uzskatu, kā tā ir ļoti pozitīva doma un nav radusies tukšā vietā. Modeļa ieviešanā ir jāstrādā tā, lai sabiedrība pieņemtu šo lietu kā savu," piebilda Dalbiņš.
Vienlaikus piedāvātajai rekrutēšanas reformai varētu būt pretdarbība, kas vairāk varētu izpausties slēpti, piemēram, apzināti veidojot dažādus kritiskus komentārus.
Vaicāts, vai AM nevajadzēja piedāvāt vēl kardinālāku rekrutēšanas modeli, piemēram, visiem 18 gadus sasniegušiem jauniešiem doties dienestā, eksperts atbildēja, ka patlaban ir sperti ļoti pareizi soļi, turklāt, ieviešot AM piedāvāto reformu, valsts varēšot uzreiz identificēt esošo situāciju, tostarp noskaņojumu sabiedrībā un to, kādus līmeņus ir iespējams sasniegt.
"Tas neizslēdz iespēju uzstādīt mērķi vēl augstāk. Uzsākot šo modeli, mums būs testa rezultāti, un tad procesā redzēsim, kāda būs attieksme, cik ātri sabiedrība modeli uzskatīs par savu un vienotu," piebilda Dalbiņš.
AM vakar paziņoja, ka sākts darbs pie Valsts aizsardzības dienesta pakāpeniskas ieviešanas Latvijā, kas paredz piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus veci Latvijas pilsoņi-vīrieši, bet sievietes šajā pašā vecuma grupā brīvprātīgi varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas - dienestu.
Pirmajā sistēmas ieviešanas posmā ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai, sākot ar 2023.gada janvāri. Nākamgad plānoti divi iesaukumi - janvārī un jūlijā. Aizsardzības ministrija izstrādās mehānismu iesaukuma organizēšanai, kas būtu caurspīdīgs un nodrošinātu taisnīgu atlasi.
Pirmajā Valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt aptuveni 1000 pilsoņu - 500 katrā iesaukumā, un Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde būs vadošā bruņoto spēku vienība apmācības īstenošanā. Dienesta laikā pilsoņi apgūs militāro pamatapmācību, apmācību militārajā specialitātē, kā arī pusgadu tiks integrēti vienībās dienesta pienākumu izpildei un kolektīvai apmācībai.
Dienesta kopējais ilgums būs viens gads, kurā ietilpst arī viens brīvlaika mēnesis. Trīs mēnešu garumā paredzēta kareivja apmācība, vēl trīs mēnešus - apmācība specialitātē, bet pēdējo piecu mēnešu garumā notiks apmācāmo integrācija vienībās un kolektīvā apmācība.
Apmācāmajiem tiks nodrošinātas sociālās garantijas. Plānots, ka viņi saņems kompensāciju līdz 400 eiro mēnesī, ēdināšanu un dzīvošanu kazarmās.
Reformas īstenošanai AM tuvākajā laikā uz valdību virzīs normatīvo aktu grozījumus un speciālu likumprojektu. Gala lēmums par reformu būs jāpieņem Saeimai.
