6. septembra valdības sēdē ministri bez iebildumiem apstiprināja Aizsardzības ministrijas izstrādāto ziņojumu "Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu", tādējādi atbalstot plānoto VAD pakāpenisku ieviešanu no 2023. gada 1. janvāra. Līdz ar to aizsardzības ministram Artim Pabrikam līdz šī gada 20. septembrim ir jāiesniedz Ministru kabinetā valsts aizsardzības dienesta ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu projekti, savukārt līdz 1. decembrim – šī dienesta ieviešanai nepieciešamās izmaksas. Kā norāda pats A. Pabriks, jau drīzumā varētu tikt pieņemts arī Valsts aizsardzības dienesta likums.
Pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, kā arī no 2028. gada dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties Latvijas pilsones – sievietes šajā pašā vecuma grupā.
Pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī Aizsardzības ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. Izpētot citu valstu pieredzi, visticamāk, tiks ieviesta īpaša izlozes sistēma ar vienotiem noteikumiem visiem reģioniem.
"Tikpat svarīga ir arī jauniesaucamo jauniešu kvalifikācija, jo, piemēram, artilērijā ir vajadzīgs kāds, kurš labi prot matemātiku, tādēļ mums svarīgi būs arī skolu dati. Taču, kamēr vēl nebūs pilnībā ieviesta šāda sistēma, līdz nākamajam gadam tiks radīta izlozes sistēma, kura tad ļaus attiecīgi izlozēt jauniesaucamos pēc konkrētiem kritērijiem," norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.
Kā norāda A. Pabriks, šis ir vēsturisks mirklis, jo valdība ir atbalstījusi fundamentālu un valsts drošības stiprināšanai nepieciešamu jautājumu.
"Valsts aizsardzības dienesta ieviešanas mērķis ir palielināt militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaitu, lai Latvijai nekad nebūtu jāpiedzīvo tās kara šausmas, kuras tagad piedzīvo ukraiņu tauta. Aizsardzības nozare darīs visu iespējamo, lai ikvienam valsts aizsardzības dienesta karavīram sniegtu vislabāko apmācību un nodrošinājumu dienesta laikā,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Jau ziņots, ka AM iesniegusi saskaņošanā atbildīgajām ministrijām VAD likumprojektu, kurā detalizēti izskaidrota dienesta būtība, norise un atbildība. Vienlaikus ir sagatavoti saskaņošanā citi minēto reformu pavadošie likumprojekti.
Likumprojekts paredz, ka VAD pilda 11 mēnešus NBS regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, vai ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā.
Tāpat VAD pildīs, apgūstot augstskolu studentu speciālo militārās apmācības kursu, kapelānu dienestam noteikto reliģisko organizāciju ordinēti garīdznieki un personas, kuras mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs, apgūstot kapelāna kursu aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā un termiņā.
VAD arī pildīs, apgūstot militārās medicīnas kursu augstskolu un koledžu ārstniecības studiju programmās.
VAD pakļautajām personām šajā likumā noteiktajā kārtībā aktīvo dienestu varēs aizstāt ar valsts civilo dienestu, kuru regulē Valsts civilā dienesta likums, ja tās savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt aktīvo dienestu, to veselības stāvoklis neatbilst VAD, bet atbilst valsts civilajam dienestam.
Attiecībā uz personu reģistrāciju un iesaukšanu likumprojekts paredz, ka AM atbildīgajai struktūrvienībai tiek nodrošināta bezmaksas tiešsaistes piekļuve Fizisko personu reģistram, Sodu reģistram, Invaliditātes informatīvajai sistēmai, Valsts izglītības informācijas sistēmai un Latvijas E-veselības sistēmai informācijas iegūšanai par iesaucamo reģistrācijas datiem, izglītību, nodarbošanos, ģimenes sastāvu, sodāmību un veselības stāvokli.
Ministrijas atbildīgā struktūrvienība savu uzdevumu izpildei būs arī tiesīga pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, ārstniecības iestādēm un citām juridiskajām personām informāciju par iesaucamajiem.
Plānots, ka iesaucamo veselības stāvokļa atbilstības primāro novērtēšanu veiks iesaucamo ģimenes ārsti. Ministru kabinets noteiks iesaucamo veselības stāvokļa pārbaudes prasības un kārtību. AM atbildīgā struktūrvienība aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā veiks atkārtotu veselības stāvokļa novērtēšanu gadījumos, kad iesaucamais būs atzīts par nederīgu šim dienesta veidam veselības stāvokļa dēļ.
Iesaucamo profesionāli psiholoģisko testēšanu un viņu kopējo atbilstību valsts aizsardzības dienestam izvērtēs AM atbildīgā struktūrvienība sadarbībā ar NBS aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.
AM atbildīgās struktūrvienības vadītājs pēc tam, kad būs izvērtēta iesaucamā atbilstība VAD vai izskatīts iesaucamā pieteikums valsts civilā dienesta pildīšanai, attiecībā uz katru iesaucamo pieņems vienu no trim iespējamajiem lēmumiem. Pirmkārt, iesaukt VAD, norādot dienesta pildīšanas vietu un ierašanās laiku dienesta uzsākšanai. Otrkārt, atlikt uz konkrētu termiņu iesaukšanu VAD. Treškārt, neiesaukt VAD, noņemot no VAD uzskaites, ja iesaucamais neatbilst dienestam noteiktajām prasībām.
1. Pilsoni, kura veselības stāvoklis neatbilst VAD noteiktajām prasībām.
2. Pilsoni, kurš mācās valsts licencētajās vidējās vispārējās izglītības un profesionālās izglītības mācību iestādēs.
3. Pilsoni, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
4. Pilsoni, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto.
5. Pilsoni, kurš par smagu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
6. Pilsoni, kurš ir sodīts par noziegumu, izņemot par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā.
Tāpat dienestā neiesauks pilsoni, kurš ir bērna vienīgais vecāks, pilsoni, kuram VAD aizstāts ar valsts civilo dienestu, pilsoni, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai pildījis valsts civilo dienestu. Dienestā arī neiesauks profesionālā dienesta karavīru, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk par pieciem gadiem, kā arī Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventu.
VAD var neiesaukt personas, kuras svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt VAD citā laikā tuvāko triju gadu laikposmā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja neiesaukšana šā iemesla dēļ nebūs pieļaujama.
Izvērtējot VAD karavīra iecelšanu NBS struktūrvienības amatā, NBS varēs lūgt Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu par VAD karavīra iecelšanas amatā atbilstību nacionālās drošības interesēm.
Ja Zemessardzes vienībā ieskaitītais VAD karavīrs izvairīsies no dienesta izpildes, viņu pārcels 11 mēnešu gara valsts aizsardzības dienesta izpildei NBS vienībā. Zemessardzē pavadītais laiks VAD netiks ņemts vērā VAD izpildē NBS vienībā.
Ja VAD karavīrs izvairīsies no dienesta izpildes augstskolu studentu speciālo militāro apmācības ietvaros, viņu pārcels 11 mēnešu gara VAD izpildei NBS vienībā. Augstskolu studentu speciālās militārās apmācības ietvaros pavadītais laiks netiks ņemts vērā VAD izpildē NBS vienībā.
VAD karavīram, kurš dienesta laikā godprātīgi pildījis savus tiešos dienesta pienākumus, būs priekšrocības ieņemt civildienesta ierēdņu amatus vai amatus arī citās valsts institūcijās, ja šo personu un citu amata pretendentu darba spējas, teorētiskā un praktiskā sagatavotība ir vienādas.
Paredzēts, ka VAD karavīram būs tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju, un katrs VAD karavīrs dienesta laikā saņems karavīram noteikto uzturdevu, karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru.
Likumprojekts paredz, ka katrs iesaucamais un VAD karavīrs būs personīgi atbildīgs par to, lai dzīvesvietas maiņa, izbraukšana no valsts vai citi neparedzēti apstākļi neradītu šķēršļus VAD izpildei.
Par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, iesaucamajam rakstveidā būs jāpaziņo AM atbildīgajai struktūrvienībai.
Dzīvesvietas maiņas gadījumā iesaucamajam un VAD karavīram 10 darbdienu laikā, kopš viņš pastāvīgi dzīvo deklarētajā dzīvesvietā, rakstveidā vai ierodoties personiski būs jāpaziņo par šo dzīvesvietu AM atbildīgajai struktūrvienībai.
Iesaucamajiem, kuri dzīvo vai uzturas ārvalstīs, līdz 26 gadu vecumam būs jāatgriežas Latvijā un jāpiesakās AM atbildīgajā struktūrvienībā VAD pienākumu pildīšanai.
AM veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas par VAD karavīriem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā.
Par VAD izpildei vai tā reģistrācijai pakļauta pilsoņa izvairīšanos ierasties pēc AM atbildīgās struktūrvienības uzaicinājuma izteiks brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz 50 eiro.
Par VAD iesauktās personas neierašanos bez attaisnojoša iemesla AM atbildīgās struktūrvienības norīkojumā norādītajā dienesta vietā piemēros naudas sodu līdz 75 eiro.
Savukārt, ja izvairīšanās ilgs vairāk par desmit dienām vai izvairīšanās no iesaukuma dienestā izpaudīsies kā miesas bojājumu sev nodarīšana vai slimības simulēšana, viltojot dokumentus vai citādi maldinot, tad par to vienlaikus virzāmajos grozījumos Krimināllikumā būs paredzēta kriminālatbildība.
AM sagatavotie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka par VAD pakļautas personas izvairīšanos no iesaukuma dienestā, ja šī izvairīšanās ilgusi vairāk par desmit dienām, varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz trim mēnešiem. Par izvairīšanos no iesaukuma VAD, nodarot sev miesas bojājumus vai simulējot slimību, viltojot dokumentus vai citādi maldinot varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
Par dienesta vietas atstāšanu nolūkā izvairīties no VAD, kā arī par neierašanos šajā pašā nolūkā dienestā norīkošanas vai pārcelšanas gadījumā, neierašanos no komandējuma vai atvaļinājuma varēs piemērot brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
Plānots, ka aizsardzības ministrs A. Pabriks līdz septembra beigām iesniegs Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, kas nepieciešami VAD ieviešanai, un jau drīzumā varētu tikt pieņemts Valsts aizsardzības dienesta likums.