14. Saeimas deputāti ceturtdien nolēma turpināt darbu pie 13. Saeimā skatītā Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta virzības, ko iepriekšējais parlamenta sajaukums pieņēmis pirmajā lasījumā.
Sēdes laikā debatēs pret likuma virzību iebilda tikai opozīcijas partiju “Latvija Pirmajā vietā” un “Stabilitāte” pārstāvji, kamēr pārējie likuma virzību atbalstīja.
“Par” Valsts aizsardzības dienesta likuma tālāko virzību balsoja 75 Saeimas deputāti, bet pret bija tikai 17 tautas kalpi.
Saeima nolēma, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš pirms Valsts aizsardzības likuma skatīšanas otrajā un galīgā lasījumā Saeimā ir 2023. gada 10.janvāris.
Jaunajam Saeimas sajaukumam Valsts aizsardzības likums būs jāskata tikai vienā – otrajā lasījumā, jo aizejošais parlaments tam noteica steidzamības statusu.
Jaunā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece portālam “Sargs.lv” norādīja, ka Valsts aizsardzības dienesta virzīšana būs viņas politiskā prioritāte, jo, kā liecina pašreizējā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) nekurtēšanas gaita, brīvprātības princips sevi ir izsmēlis. Tālab, labi apmācītu un ekipētu rezervistu vienību sagatavošana, pirmkārt, vajadzīga pretinieka atturēšanai, jo Krievija, kas šobrīd veic pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, saprot tikai spēka valodu.
Otrkārt, Valsts aizsardzības dienests ir veids, kā kritiskā brīdī nodrošināt pietiekamu NBS skaitlisko sastāvu. Ir svarīgi, ka tiek aizpildītas visas bruņoto spēku vienības miera laikā, kāpināta kara laika bruņoto spēku struktūra un kopumā veicināta sabiedrības gatavība aizsargāt valsti. Un to visu nav iespējams panākt bez plašākas sabiedrības iesaistes.
I. Mūrniece uzsver, ka valsts aizsardzības dienests ir vajadzīgs, lai Latvijas sabiedrība varētu aizsargāt savu teritoriju jau no pašas robežas un nepieļautu, ka mūsu iedzīvotājiem nāktos piedzīvot tādas ciešanas, ko piedzīvo civiliedzīvotāji Ukrainā.
“Partija “Nacionālā Apvienība” un es personīgi par to vienmēr esam iestājušies. 2017. gadā apvienība pat iesniedza likumprojektu obligātā militārā dienesta ieviešanai, taču to diemžēl Saeima noraidīja. Kopš šā gada 24. februāra, kad Krievijas sāka pilna mēroga karu Ukrainā, politiskā doma ir mainījusies, un 13. Saeimas sasaukuma termiņa beigu posmā VAD ieviešanai beidzot bija atbalsts,” pauž aizsardzības ministre.
Pasliktinoties drošības situācijai reģionā un samazinoties Nacionālo bruņoto spēku rekrutēšanas apjomiem, Aizsardzības ministrija piedāvāja ieviest 11 mēnešu ilgu Valsts aizsardzības dienestu.
Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts paredz, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, kā arī dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties Latvijas pilsones – sievietes šajā pašā vecuma grupā.
Pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī Aizsardzības ministrija aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. 2023. gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.
Likumprojekts paredz trīs valsts aizsardzības dienesta izpildes veidus – dienestu Nacionālo bruņoto spēku vienībā, dienestu Zemessardzē un augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Sākot ar 2024. gadu, kā alternatīvu varēs iziet valsts civilo dienestu.
Plānots, ka apmācāmie, kuri dienēs Nacionālo bruņoto spēku vienībā, saņems kompensāciju 300 eiro mēnesī, bet pēc dienesta beigām – atvaļināšanās kompensāciju 1100 eiro apmērā. Tāpat viņiem nodrošinās ēdināšanu, formas tērpu, nepieciešamo dienesta inventāru un dzīvošanu kazarmās. Par apmācāmajiem veiks arī sociālās apdrošināšanas iemaksas likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajā kārtībā. Kompensāciju apmēru plānots pielāgot ekonomiskajai situācijai valstī, kā arī tiks izskatītas iespējas apmācāmajiem piešķirt papildu sociālās garantijas.
Pēc 11 mēnešiem dienesta valsts aizsardzības dienesta karavīru ieskaitīs augstas gatavības rezervē. Augstskolu studentiem pēc atvaļināšanas rezervē būs tiesības turpināt studijas tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas. Arī darba devējam darbiniekam, kurš atbrīvots no darba pienākumu pildīšanas uz valsts aizsardzības pildīšanas laiku, būs jāsaglabā iepriekšējais darbs vai jānodrošina līdzīgs vai līdzvērtīgs darbs ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.
