Plašu rezonansi sabiedrībā ir izpelnījies Aizkraukles un Jēkabpils novadu teritorijā plānotais poligons “Sēlija”, radot satraukumu gan iedzīvotāju, gan pašvaldību vidū. Portāls “Sargs.lv” izlēma noskaidrot, kāda ir poligona ietekme uz apkārtējo novadu un pilsētu ikdienas dzīvi, ietekmi uz pašvaldību uzņēmēju ekonomisko aktivitāti, dodoties uz Ādažu pašvaldību, kuras teritorijā vēsturiski atrodas līdz šim plašākā Latvijas militārā bāze un Ādažu militārais poligons. Šo bāzi, līdzīgi kā topošo Sēlijas poligonu jau izmanto kā Nacionālie bruņotie spēki, tā arī NATO sabiedrotie, vienlaicīgi dzīvojot netālu no poligona ierīkotajā bāzē.
Latvijā drīz pēc Neatkarības kara 1919.gadā radās nepieciešamība pēc teritorijas, kurā, netraucējot apkārtējos iedzīvotājus, armija varētu apmācīt jaunos karavīrus. Līdzšinējās armijas apmācību vietās Daugavpilī un Stopiņos, kuras izmantoja vēl no cariskās Krievijas laikiem, diemžēl nebija iespējams ērti apmācīt lielas karaspēka vienības vai veikt artilērijas taktiskās šaušanas vingrinājumus. Tās atradās pārāk tāli no Rīgas. Tika pieņemts lēmums par Ādažu teritoriju.
Par poligona izveidošanas aizsākumu var uzskatīt 1927. gadu. Zemniekiem bija jāšķiras no ierastajām ganību vietām un mežiem, taču tuvāko desmit gadu laikā tās apmainīja pret brīvajām platībām Ādažu pagasta robežās. 1928. gada oktobrī poligona teritorija oficiāli tika nostiprināta zemesgrāmatā.
No 1953. līdz 1969.gadam poligonā uzturējās padomju okupācijas armijas 24. tanku divīzija (divi tanku pulki, strēlnieku pulks un artilērijas bataljons). No 1969. līdz 1993. gadam poligona teritorijā izvietojās motorizēto strēlnieku brigāde, kā arī laikā no 1969. līdz 1985./1986.gadam – viens ķīmiskās aizsardzības bataljons.
Vairāk kā seši gadi (no 1992. līdz 1998.gadam) bija nepieciešami padomju karaspēka daļām, lai aizietu no Latvijas teritorijas. Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēku kontrolētā Ādažu bāze un poligons Latvijas bruņoto spēku rīcībā tika nodoti tikai 1994. gada vasarā. Šobrīd Ādažos ir Baltijas valstīs lielākais militārais poligons, tajā ir vairāk nekā 13 NATO dalībvalstu kaujas grupas un pastāvīgi tiek veiktas plašas militārās mācības.
Neērtības, kas nepieciešamas brīvībai
“Sargs.lv” devās intervēt Ādažu novada domes priekšsēdētāju Karīnu Miķelsoni, lai noskaidrotu kāds ir kopējais pašvaldības un tās iedzīvotāju viedoklis par militārās bāzes klātesamību novadā. Jau intervijas sākumā novada priekšsēdētāja atzīst: “bāze šeit ir bijusi jau vēsturiski, vēl senāk nekā pilsēta. Patiesībā Ādaži nebiji pirmie, šeit bija armija. Tas ir vairāk kā gadsimtu sens stāsts, iespējams, tāpēc arī Ādažos ir savādāka izejas situācija, jo armija šeit bija, ir un arī būs, taču neskatoties uz izaicinājumiem un pārmaiņām, ko tā ir nesusi, militārajai bāzei ir bijusi izšķiroša loma pašvaldības straujajā izaugsmē un attīstībā.”
K.Miķelsone norāda, ka laika gaitā bāze ir attīstījusies gan struktūras, gan izmēra ziņā, un funkcionālās zonas ir pielāgotas mainīgajām armijas vajadzībām, taču 2014. gadā tika palielināti ierobežojumi ar daudzām slēgtām teritorijām un izmaiņām iedzīvotāju paradumos. Viņa atzīst, ka bāzes darbība nav bijusi bez izaicinājumiem.
Taču viņa uzsver atklātas komunikācijas nozīmi starp pašvaldību, vietējiem uzņēmējiem un militāro bāzi. Šī pieeja ir palīdzējusi mazināt bažas un izveidot spēcīgāku tiltu starp bruņotajiem spēkiem un iedzīvotājiem. Ja rodas problēmas vai notiek militārās mācības, pašvaldība nodrošina komunikāciju caur sociālo mediju kanāliem, stiprinot iedzīvotāju uzticēšanos un sapratni.
Ādažu novads piedzīvo strauju izaugsmi un dinamisku attīstību, un militārajai bāzei šajā progresā ir svarīga loma, atzīst K.Miķelsone. “Mēs Ādažu pašvaldība esam noteikti ļoti strauji augošs novads, bet ja mēs paskatāmies, kā attīstās poligons, tad tas attīstās vēl straujāk nekā pilsētā. Mūsu sinerģija un sadarbība ir veidota uz šo te prasmīgo integrāciju. Karavīri ārpus dienesta laika ir iedzīvotāji, pilsētas apmeklētāji, tūristi, kopā ar savām ģimenēm, mammām, tētiem, brāļiem un māsām, un palīdz pilsētai attīstīties,” atzīst K.Miķelsone.
Uzņēmējdarbība un ekonomiskā attīstība
Viens no svarīgākajiem militārās bāzes pozitīvajiem aspektiem ir stimuls, ko tā ir devusi vietējai ekonomikai. Bāzes starptautiskais kontingents ir radījis pieprasījumu dažādām gaumēm un vēlmēm. Rezultātā ēdināšanas pakalpojumu nozare ir uzplaukusi, piedāvājot virkni starptautisko virtuvju, kas ir kļuvušas populāras ne tikai karavīru, bet arī vietējo iedzīvotāju un kaimiņu novadu viesu vidū.
“Brīnišķīgs piemērs ir “Orkla”, kas atvērusi savu jauno ražotni Ādažos, un tas ir iespējams ir piecgadē lielākais investīciju objekts Latvijā. Un es ticu, ka viņu attīstītāji ļoti rūpīgi izvēlējās vietu un teritoriju,” stāsta K. Miķelsone.
Lai vairāk aptvertu arī ekonomiskās darbības aspektus un apzinātu uzņēmēju interesi Ādažu novadā, “Sargs.lv” intervēja arī biedrības “Ādažu uzņēmēji” valdes priekšsēdētāju Uldi Štēbeli.
Paplašinoties bāzei, palielinājās arī vietējo uzņēmumu iespējas piedāvāt savus pakalpojumus, lai apmierinātu pieaugošā karavīru skaita prasības. Regulāras tikšanās ar bāzes komandieriem ļāva uzņēmējiem izprast mainīgās vajadzības un atbilstoši radīt nepieciešamos pakalpojumus.
Tas savukārt palielinājis jauno uzņēmēju skaitu. U.Štēbelis atklāja, ka pozitīvā ietekme uz ekonomiku ir jūtama. Palielinoties iedzīvotāju skaitam un jauniem viesiem, samazinājies arī vidējais vecums novadā – 37 gadi, norāda biedrības valdes priekšsēdētājs.
Uzņēmēju pulks Ādažos šo gadu laikā kopš 1994.gada ir ievērojami audzis. Kā atzīst, U. Štēbelis pašlaik pakalpojumu sniedzēji Ādažu militārajai bāzei ir vairāk nekā 20 un viņu veiksmīgā sadarbība ir radījusi ievērojamu ekonomisko izaugsmi un daudzus ieguvumus gan vietējiem uzņēmumiem, gan karavīriem.
Pašlaik, kā atzīst U.Štēbelis no kopējā uzņēmumu ienākumiem 30-40% veido karavīru tēriņi. Ciešās attiecības ar bāzi ir attīstījušas ēdināšanas, viesnīcu, izklaides un produktu piegādes tirgu. Uzņēmēji rūpējas par karavīru vajadzībām un sniedz dažādus pakalpojumus, sākot no izmitināšanas viesnīcās un semināru telpām līdz pasākumu organizēšanai un ekipējuma nomai.
Viņš atzina, ka Jēkabpils un Aizkraukles novadi var piedzīvot potenciāli strauju ekonomisko attīstību, ja tiks veikta savlaicīga sagatavošanās. Smēlies no paša Ādažu pieredzes, viņš uzsvēra, ka nav nepieciešams izgudrot riteni no jauna, tā vietā, balstoties uz stabilu sadarbības un pakalpojumu pamatu, var gūt līdzīgus panākumus. “Ir jābūt diskusijai ar armiju, nopietnai diskusijai ar armiju. Ir jāsēžas pie galda ar jaunās bāzes komandieriem un jāapspriež šie jautājumi, lai būtu tāda kopējā vīzija, par bāzes lielumu, karavīru vajadzībām un kopējo attīstību,” ieteica biedrības valdes priekšsēdētājs.
Arī Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes 2019. gadā veiktā “Latvijas administratīvo teritoriju ekonomiskās aktivitātes un iedzīvotāju iekšējās aktivitātes svārstību izvērtējamā, izmantojot mobilā tīklā noslodzes datus” sākotnējie rezultāti parāda, ka Ādažu novads bija otrā ekonomiski aktīvākā teritorija valstī.
Ādažu novada piemērs par novada un ekonomisko attīstību var kalpot par lielisko piemēru arī Aizkraukles un Jēkabpils novadu vadītājiem un uzņēmējiem, lai izmantotu jauno militārā poligona “Sēlija” izveidi sava novada labklājības un izaugsmes iespējām. Kamēr pastāv izaicinājumi, pašvaldība un militārais personāls var strādā kopā, lai gan novadi piedzīvotu attīstību, gan Latvijas kopējās drošības spējas tikai palielinātos.
