Aizsardzības ministrija paātrinātā kārtībā ir izstrādājusi, un valdība otrdien, 5. septembrī, atbalstīja jauno Valsts aizsardzības koncepciju, kas nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.
Valsts aizsardzības koncepcija (VAK) ietver divus galvenos valsts aizsardzības stratēģiskos darbības virzienus – aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšana, kā arī noturības, rīcībspējas un gribas aizstāvēt valsti stiprināšana.
Valsts aizsardzības koncepcija (VAK) ietver divus galvenos valsts aizsardzības stratēģiskos darbības virzienus – aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšana, kā arī noturības, rīcībspējas un gribas aizstāvēt valsti stiprināšana.
Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir ne vien Aizsardzības ministrijas un valsts drošības iestāžu, bet gan visas sabiedrības kopīga atbildība. Tāpēc VAK uzsver indivīda, dažādu kopienu, kā arī pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju lomu valsts aizsardzībā, īpaši nepieciešamību uzņemties pašiniciatīvu un pašorganizēties.
Lai nodrošinātu Latvijas teritorijas aizsardzību no pirmā centimetra, strauji un neatliekami ir jāveic Latvijas ārējās robežas inženiertehniskā pilnveidošana ar fiziskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem. “Lai nodrošinātu valsts robežu pret visa veida apdraudējumiem, esmu uzdevusi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sagatavot pretmobilitātes plānu, tai skaitā, izvērtējot prettanku mīnu izvietošanu,” pauž aizsardzības ministre.
Jaunā koncepcija arī nosaka, ka prioritāri jāturpina attīstīt pretgaisa aizsardzības, krasta aizsardzības un tālās darbības raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas, kā arī paredz ieviest jaunas kājnieku kaujas bruņumašīnas.
Valsts aizsardzībai ir svarīgi attīstīt ne tikai militārās spējas, bet arī stiprināt Nacionālos bruņotos spēku personālsastāvu, jo bez sagatavota un apmācīta personāla nav iespējams nodrošināt atbilstošu spēju attīstību. Tāpēc Nacionālo bruņoto spēku skaitliskais sastāvs no līdz šim plānotiem 24 000 karavīru augs līdz 31 000 karavīru. Skaitliskā sastāva palielinājumu sastādīs papildus valsts aizsardzības dienesta karavīri un augstas gatavības rezerves karavīri, kā arī pieaugums profesionālā dienesta un Zemessardzes rindās. Papildus plānots nodrošināt arī 30 000 apmācītus un apbruņotus vispārējās rezerves karavīrus. Līdz ar to, kopējo plānoto personālsastāvu veidos 61 000 karavīru.
Papildus valsts aizsardzības dienestam, lai nodrošinātu sabiedrības iesaisti un individuālo prasmju attīstīšanu rīcībai krīzes situācijā un kara laikā, savu aktualitāti joprojām saglabās Zemessardze, Jaunsardze, rezervistu apmācība un valsts aizsardzības mācība.
Lai atturētu ienaidnieku no uzbrukuma un nodrošinātu Latvijas aizsardzību no pirmā centimetra, svarīga būs NATO “priekšējās aizsardzības” stratēģijas attīstīšana un praktiska ieviešana. Šī stratēģija nozīmē lielāku NATO militāro klātbūtni, ilgtermiņā panākot pilnvērtīgas sabiedroto kaujas brigādes funkcionēšanu Latvijā, kas ir spējīga bez iepriekšēja brīdinājuma iesaistīties Latvijas aizsardzībā kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Tāpēc būtiski nodrošināt Latvijā pēc iespējas plašāku NATO sabiedroto militāro klātbūtni.
Jau ziņots, ka līdz 2026. gadam Kanādas vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā tiks palielināta līdz kaujas spējīgai brigādei. Līdz 2026. gadam Kanāda ir apņēmusies dubultot karavīru skaitu līdz 2200 karavīriem, kā arī jau šoruden Latvijā izvietot 15 Leopard II tankus. Tāpat vēl šogad Latvijā tiks izvietoti papildus karavīri no Itālijas, savukārt no 2024. gada vidus savu bataljonu rotācijas kārtībā Latvijā izvietos Dānija.
Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Aizsardzības ministrijas izstrādāto VAK izskata Ministru kabinets un apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katrā sasaukumā, līdz savas darbības otrā gada 1. oktobrim.
Atbilstoši VAK tiek īstenota valsts aizsardzības politika, plānoti valsts aizsardzības politiskie un operacionālie pasākumi un tiem nepieciešamie resursi. Tāpat tā ir pamats Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, kā arī valsts varas un pārvaldes institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu rīcībai miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.
