Ceturtdien, 5. oktobrī, Saeima apstiprināja Aizsardzības ministrijas izstrādāto Valsts aizsardzības koncepciju, kas nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.
Valsts aizsardzības koncepcija ietver divus galvenos valsts aizsardzības stratēģiskos darbības virzienus – atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī noturības, rīcībspējas un gribas aizstāvēt valsti stiprināšana.
Koncepcija nosaka, ka Latvijas aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība – tā konkrēti norāda katra indivīda, dažādu kopienu, kā arī pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju lomu valsts aizsardzībā, uzsverot nepieciešamību uzņemties pašiniciatīvu un pašorganizēties jeb attīstīt rīcības gatavības kultūru.
Rīcības gatavības attīstīšana sākas ar katra indivīda personīgo iesaisti, iniciatīvu un atbildību. Koncepcija akcentē, ka katram iedzīvotājam ir jāapgūst un jāpilnveido zināšanas un prasmes, lai krīzes vai kara laikā spētu pasargāt ne tikai sevi, bet arī savu ģimeni, kopienu un valsti.
Kolektīvā līmenī – kopienām, uzņēmumiem, pašvaldībām un valsts pārvaldes institūcijām – jāspēj pašorganizēties un aktīvi rīkoties krīzes situācijās, tādēļ nepieciešams turpināt visaptverošu mācību organizēšanu, iesaistot visas valsts institūcijas, pašvaldības, komersantus un nevalstiskās organizācijas.
Koncepcija nosaka, ka Nacionālo bruņoto spēku uzdevums ir nodrošināt valsts teritorijas un civiliedzīvotāju aizsardzību no pirmā centimetra, liedzot ienaidnieka iespējas virzīties un nostiprināties Latvijas teritorijā, izmantojot visus nepieciešamos un pieejamos līdzekļus. Lai to nodrošinātu, Nacionālie bruņotie spēki turpinās attīstīt savas spējas, palielinot ugunsjaudu un distances, tādējādi liedzot pretiniekam brīvi darboties gaisā, jūrā un uz zemes. Nacionālie bruņotie spēki turpinās attīstīt pretgaisa aizsardzības, krasta aizsardzības un tālās darbības raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas, kā arī ieviesīs bruņojumā kājnieku kaujas platformas.
Papildus valsts aizsardzības dienestam, lai nodrošinātu sabiedrības iesaisti un individuālo prasmju attīstīšanu rīcībai krīzes situācijā un kara laikā, savu aktualitāti joprojām saglabās Zemessardze, Jaunsardze, rezervistu apmācība un valsts aizsardzības mācība. Koncepcija nosaka, ka valsts aizsardzības mācība no 2024./2025. mācību gada kļūs par daļu no obligāti apgūstamā satura vidējā izglītībā.
Savukārt, lai atturētu ienaidnieku no uzbrukuma un nodrošinātu Latvijas aizsardzību no pirmā centimetra, svarīga būs NATO “priekšējās aizsardzības” stratēģijas attīstīšana un praktiska ieviešana. Šī stratēģija nozīmē lielāku NATO militāro klātbūtni, ilgtermiņā panākot pilnvērtīgas sabiedroto kaujas brigādes funkcionēšanu Latvijā, kas ir spējīga bez iepriekšēja brīdinājuma iesaistīties Latvijas aizsardzībā kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Atturēšanas un aizsardzības pasākumu stiprināšanā būtiska saglabāsies arī stratēģisko partnerību padziļināšana ar Latvijai līdzīgi domājošām valstīm.
Koncepcijas saturu būtiski ietekmējis Krievijas izvērstais pilna mēroga karš Ukrainā, kas norāda, ka pat īslaicīga teritorijas zaudēšana uzbrukuma gadījumā noved pie milzīgiem civiliedzīvotāju upuriem un civilās, un kritiskās infrastruktūras iznīcības. Tādējādi Valsts aizsardzības koncepcija paredz tādu Nacionālo bruņoto spēku un NATO kolektīvās aizsardzības spēju attīstību, kas nodrošina maksimālu visas Latvijas teritorijas aizsardzību.
Valsts aizsardzības koncepcija ir uz Militāro draudu analīzes pamata sagatavots plānošanas dokuments, atbilstoši kuram tiek īstenota valsts aizsardzības politika, plānoti valsts aizsardzības politiskie un operacionālie pasākumi un tiem nepieciešamie resursi. Tāpat koncepcija ir pamats Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, kā arī valsts varas un pārvaldes institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu rīcībai miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.
